Ineta L. 9. jūn 2012. 10:07Vai tad tikai latvieti?
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 10:07:-D
Finanshu ministra sapnis-pamostos,neviena pensionåra!
Aizsardzìbas ministra sapnis-pamostos,neviena civilå!
Vides ministra sapnis-pamostos,neviena nav!
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:59Skrien pa mežu zaķis un bļauj: "Krīze, krīze!"
Lapsa to izdzird un saka:" Nu un tad ka krīze, kā staigāju lepnā kažokā tā staigāšu!"
Lācis tam piekrīt: "Kā es ēdu medu tā turpināšu ēst!"
Šos izdzird mērkaķītis un domā, ka vajadzētu pateikt kaut ko gudru , padomājis saka: "Es kā staigāju pliku pakaļu, tā arī turpināšu staigāt..."
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 09:50Mazāk dirsi,resnāka būsi!!!...
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:48Nezinu, vai nāve kādam šķiet briesmīga, drīzāk baidāmies nomirt mokās.
Par to vainošanu piekrītu.Bieži tas ir spontāni.
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 09:43Vai tā, Ineta?
Cilvēku uztrauc nevis pašas lietas, bet gan uzskats, kāds valda pār šīm lietām. Tā, piemēram, nāve nav nekas briesmīgs, jo tad jau arī Sokratam tā būtu šķitusi briesmīga. Briesmīgs ir tikai pats uzskats, ka nāve ir briesmīga. Tāpēc ikreiz, kad mēs sastopam kādus šķēršļus vai uztraucamies, vai skumstam, netieksimies vainot kādu citu, bet vainosim paši sevi, proti, savu uzskatu dēļ. Neizglītotie parasti savās nelaimēs vaino citus; iesācēji – paši sevi. Gudrie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi. Tie visu pieņem tādu, kāds tas ir.
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:25Gribam mainīt to, ko nespējam un iegūt to, kas nav mūsu... Epiktētam japiekrīt šai ziņā..
vnk S. 9. jūn 2012. 09:23...tikšanās vietu mainīt nedrīks no Afrikas vai no Ķīšezera esi....
vnk S. 9. jūn 2012. 09:21...tad kādēļ neiespējam tanī pietiekami daudz laimīgi būt....esam tak tik laimīgi cik paši to gribam....
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:21Atskaites punkts- tagadne... Protam, ka var aizbildinaties, ka dzīve īsa, mūžs tik garš.. bet tā vārdu spēle tik.
Aleksandrs V. 9. jūn 2012. 09:17Ineta,no kura punkta skatoties......
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:13Aleksandr.. bet neviens nav teicis, ka dzīve ir īsa... tagadne- lai mācītos, nevis gražotos, tas man šķita nozīmīgi...
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 09:13Īsie ceļi jau nekur tālu neaizved
Dzēsts profils
9. jūn 2012. 09:10Dzīvot un redzēt, cik tas ir pilnasinīgi- atdoties visam, ko dzīve tev pasniedz. Izdzīvot visu emociju gammu un galā sajust, cik laimīgs vari būt, ja savu laimi neesi būvējis uz cita nelaimi...Tā ir tā gaisma, kas dzīvi dara labu. Cieņas pret sevi sajūta- es tomēr neesmu mēsls...
Aleksandrs V. 9. jūn 2012. 09:09Inetas uzdūrienam, garš ceļa posms......
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:09" Ir lietas, kas ir mūsu varā, un ir lietas, kas nav mūsu varā. Mūsu varā ir mūsu uzskati, tieksmes, iekāres, vairīšanās, proti, itin viss, kas ceļas no mums pašiem. Mūsu miesa, īpašums, slava, amati, proti, itin viss, kas neceļas no mums pašiem, nav mūsu varā. Itin viss, kas ir mūsu varā, pēc savas iedabas ir brīvs; tas nav nedz aizkavējams, nedz iegrožojams. Itin viss, kas nav mūsu varā, ir nevarīgs un verdziski atkarīgs; tas ir gan aizkavējams, gan atņemams.
Ja nu tu to, kas pēc savas iedabas ir verdziski atkarīgs, turēsi par brīvu, un to, kas pieder svešam, uzskatīsi par savējo, tad atceries, ka tu atdursies pret šķēršļiem; tevi māks bēdas un uztraukums; tu žēlosies kā par dieviem, tā par cilvēkiem."
("Epiktēta rokasgrāmata" )
Ineta L. 9. jūn 2012. 09:07"Tev tika dota pagātne, lai kļūdītos, tev tiek dota tagadne, lai mācītos, un tev tiks dota nākotne, lai viss izdotos."
Uzdūros šai frāzei netā...
vnk S. 9. jūn 2012. 09:07...būt laimīgam cita laimē... tava laime dara arī citus laimīgus.....
