jautrite b. 2. jūn 2012. 15:21

Dzīvo pierobežā

Andris K. 2. jūn 2012. 15:16

Manupārt,ja sāk iztirzāt,vai esi draugs un kādam jābūt draugam vai kāds esi mīļotais,tad ,var teikt,tur jau nav ne īstas draudzības,ne mīlestības.
Gan draudzībai,gan mīlestībai vienkārši ir jānotiek.

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 15:15

Våjuma brìzhi-abiedrìba :-Dtå ari izlasìju

ierakstam «Vājuma brīži»
Andris K. 2. jūn 2012. 15:15

Vai draugs ir tikai skumjiem brīžiem?
Vai ar savu vīrieti nevar visu izrunāt,ja tik grib?
Ne tu,Anna.Bet ir,kas var.

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 15:12

Kas varbūt labāks,kā vīrietis draugs!...i,uzticēties vari labāk,kā draudzenēm i, plec platāks......

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 15:10

...vai tomēr mēs nēesam tādi,kādu priekštatu par sevi esam radījuši,protams,ja runājam ilgtermiņā ....es gan gribētu būt nenosakāma un mainīga,nu tāda,kas pati nemaz dažreiz,nezinu kāda tad īsti esmu.... .(nevis,kas,bet kāda)

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 15:10

Nevar izprast spēli tas, kas dzīvi nav izdzīvojis...Es gribu, lai ir tā, kā ir

ierakstam «Spēle»
Dzēsts profils 2. jūn 2012. 15:06

Tu visu uztver personiski,pat tikai spèlè! Njem to visu vieglåk,tå ir tikai spèle,ne dzìve :-)

ierakstam «Spēle»
Dzēsts profils 2. jūn 2012. 15:06

Un vēl manī ir aizkaitinājuma emocijas tad, kad kāds citus māca netēlot, bet pats vienā laidā to vien dara.  

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 15:00

Ko tu, Saulīt, domāji ar to mīlestību? Par to jau nav blogs... tas ir par vājuma brīžiem..

ierakstam «Vājuma brīži»
Dzēsts profils 2. jūn 2012. 14:58

Andi.....tā jau varētu būt...nu noteikti,tā arī ir,kā tu saki....bet kad tad mēs varam būt tādi kādi patiesībā esam,ja visu laiku ir jaizliekas un jāspēlē....piekrītu,ka dzīvē mums paredzētas vairākas lomas,bet vai tās jāizdzīvo,vai jāspēlē.....

Jānis V. 2. jūn 2012. 14:57

Man nav  draugu - sieviešu. Man ir draugi , ar kuriem pārrunāju lietas, no kurām manai sievai ausis skrullējās. Mana sieva man ir mīļotā, manu bērnu māte, draudzīgi noskaņota,mīloša, sirsnīga, bet ne draugs. Un kāpēc viņai būtu jābūt draugam - viņa tāpat ir ar mani.

Andis Z. 2. jūn 2012. 14:54

Jo labāks aktieris - - jo lielāka pauze....:) Dzīvē jau visāāādi gadās, bieži vien jāslēpj patiesā seja - - jo var pēc tam kāds uzzinot tavas vājās vietas pa tām var  sist.... Tāpēc jātēēēlo vien tālāk.... ;) Kā saka dzīve ir gan teātris, gan masku ballle............:)

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 14:53

Tådos brìzhos, cilvèki grib pabüt vieni,parasti! Bet par mìlestìbu nerunå,tå vai nu ir,vai nav!

ierakstam «Vājuma brīži»
Dzēsts profils 2. jūn 2012. 14:50

Līga,...

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 14:48

Arī katrā lomā tu vari būt tas, kas esi- tikai sargi sevi un ieklausies iekšējā balsī- NAV jāatver sirds tam, kurš savējo tur aiz 9 atslēgām  

Anna N. 2. jūn 2012. 14:47

Tu esi mamma, meita un māsa, sieva, darbabiedrene, kaimiņiene utt. Meita būdama tu nevari uzvesties kā māte, sieva būdama nevari būt kā kaimiņiene utt.

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 14:45

Tev piekrītu Armand.....ar daraugiem neguļ.....ikai vārdiņš iztrūkst.......vairs neguļ

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 14:45

Tad tomēr jāspēlē,bet ne jābūt tādiem kādi esam?

Silva R. 2. jūn 2012. 14:43

Cilvēkam dzīvē ir daudzas sociālās lomas jāizspēlē, traki ir, ja tas sajūk.

Autorizācija