Ineta L. 2. jūn 2012. 09:46

Helsinkos gan laikam sanāktu labie Meteņi, kas tik viņus , tos vietējos uz mājām stieps, ja visi būs tā piemetušies... jāsauc ātrais dienests no Latvijas... bāleliņiem būtu darbs garantēts

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:40

Vispār manī ģimene ieklausās,bet dara pa savam.Stiprā puse,ka dēli tā vīrs-copes cienītāji,tāpēc vienmēr pie dabas.Šodien jau agri aizbrauca.Vakarā būs zivju galds.Auksti ārā+10,lai uz ezera nesaltu

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:39

Pat tad, ja teiksi un skaidrosi vārdiem, ka mīli citu, kaut viņš ir neārstējami slims ,
veselais cilvēks to nesapratīs, uzskatīs , ka trumpis tomēr ir viņa rokās.
Sirds neizvēlas cilvēkus pēc viņu veselības .... stāvokļa . Tā vai nu mīl vai nemīl . Par to ir šis dzejolis : nejūtību, sevis pārvērtēšanu...

ierakstam «Ugunssārta roze»
Aleksandrs V. 2. jūn 2012. 09:39

dzintra, ja Tev mājās tāds draugs,kā atļaujies viņu saukt,tad tad tā ir Tava vaina......
Atbrīvojies.

Ineta L. 2. jūn 2012. 09:37

Var apprecēties un ilgu laiku nodzīvot kopā ar pilnīgi svešu cilvēku.. ir kaut kādi līdzīgi dzīves uzskati, draugu loks, bērni, gulta .. bet emocionāli sveši. Var izrunāt vienreiz, otrreiz problēmas, bet, kad nekas nemainās, saproti, ka čuš, nav vērt vairs muti dzesināt.. tā ir, kā dzintra saka, tad kaut vai pie kaimiņienes

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:31

Aleksandr ,piekrītu tev pilnīgi,draugus iepazīstam nelaimē.

Ineta L. 2. jūn 2012. 09:31

Uzmanība ir trenējama. Ne katrs ir vienādi no dabas uzmanīgs un "ar trešo aci" redzošs. Sievietēm nez kapēc gribas, lai tas mīļais vīrietis visu pats nojauš no mūsus zemtekstiem, mājieniem.. bet ta notiek ļoti reti, tikai, ja abi ir ļoti uzmanīgi vai arī ilgi kopā ir būts. Uzmanība tāpat kā atmiņa prasa regulāru treniņu!(tie, kas ilgstoši meditē, tas padodoties labā, otra emocijas nojauš utt.)

ierakstam «Ugunssārta roze»
Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:29

Aleksandr, ja mājās tāds draugs, kurš neko nedzird skrien arī pie kaimiņienes:)

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:26

Katrs dzejolis ir rakstītāja sirds un dvēseles spogulis . Tas nav jāuztver kā pilnīga patiesība. Tie var būt arī maldi, strupceļš... Tā ir saruna ar sevi ... un bieži ar vēl kādu citu . Tas ir iekšējais monologs , kuŗā ļaujam arī kādam piedalīties kā klausītājam.
Tā ir sevis meklēšana, iepazīšana ...  īsi sakot , process !

ierakstam «Ugunssārta roze»
Ineta L. 2. jūn 2012. 09:24

Jā, tādas attiecības bez abpusējas uzticēšanās nav stipras, tikai tad, ja zinu, kas otru sarūgtina vai sapina, varu no sirds izrunaāties un kopā izdomāt kādus labus variantus sāpju remdēšanai, kā saka, viena galva labi, ...

Aleksandrs V. 2. jūn 2012. 09:21

Lūcija,atradi kur meklēt draugu...
Draugs ir tur,kur esi izgājusi cauri visām grūtībām,un viens otru ir atbalstījuši.....Tas ir draugs !!! Pārsvarā,draugs apstiprina sevi --NELAIMĒ !!!

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:16

Patiesie draugi ir tikai te laukā nevis interneta vidē,internetā iespējams ir labi paziņas

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:16

Sirdij, mīļie , vispār ir jābūt ugunssārtai - atsaucīgai, reaģējošai uz visu, kas notiek mūsu dzīvē.
  Ja iestājas pagurums, arī sirds maina savu krāsu  .
Mēs bieži (!?) ejam caur šīm fāzēm - ar kritumiem un cēlumiem ....
Ja gribam otram tuvoties , vajadzētu just, uz kāda viļņa cilvēks atrodas.  

ierakstam «Ugunssārta roze»
Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:15

Tā ir normala lietu kārtība, nevis kaut kāds eksluzīvs  moments. Jājautā- tad kāda jēga ir būt kopā, blakus ar cilvēku - kuram nevar pateikt - kā jūties, kas nomāc, nevari but patiess?

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:14

Katram savs skatijums uz dzīves notikumiem....mēs jau nezinam vai mūsu ir tas pareizākais

ierakstam «Ugunssārta roze»
Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:10

Mēs jau tos romiešus nepazīstam,varbūt viņi spējīgi vēl uz vairāko.

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:09

Draugs ne vienmēr var būt paties,jo esmu to izjutusi Amigosā,Aleksandr.Pēdējās kaislības tieši pierāda pretējo,ka ar svešu cilvēku var daudz atklātāk parunāt nekā ar draugu.

Dzēsts profils 2. jūn 2012. 09:09

pēc tām devām vairs nebūs spējas neko sadarīt un saulīte jau ar būs norietējusi kamēr kaut cik jēga atgriezīsies.

ierakstam «saulaina rita»
Ineta L. 2. jūn 2012. 09:09

Romiešiem "viskrutākais"Jāņu ugunskurs.. diez, vai pāri arī kāds leks?

Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:07

Pret dažādiem cilvēkiem mēs atveramies dažādi : citi ir jutīgi ( pamana , kas notiek otra dvēselē ) , bet citiem var pat vārdiem stāstīt un izskaidrot, bet veltīgi ; viņiem liekas , ka viņu redzējums , skatījums ...ir tas pareizākais .
  

ierakstam «Ugunssārta roze»
Autorizācija