Ineta L. 2. jūn 2012. 09:46Helsinkos gan laikam sanāktu labie Meteņi, kas tik viņus , tos vietējos uz mājām stieps, ja visi būs tā piemetušies... jāsauc ātrais dienests no Latvijas... bāleliņiem būtu darbs garantēts
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 09:40Vispār manī ģimene ieklausās,bet dara pa savam.Stiprā puse,ka dēli tā vīrs-copes cienītāji,tāpēc vienmēr pie dabas.Šodien jau agri aizbrauca.Vakarā būs zivju galds.Auksti ārā+10,lai uz ezera nesaltu
Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:39Pat tad, ja teiksi un skaidrosi vārdiem, ka mīli citu, kaut viņš ir neārstējami slims ,
veselais cilvēks to nesapratīs, uzskatīs , ka trumpis tomēr ir viņa rokās.
Sirds neizvēlas cilvēkus pēc viņu veselības .... stāvokļa . Tā vai nu mīl vai nemīl . Par to ir šis dzejolis : nejūtību, sevis pārvērtēšanu...
Aleksandrs V. 2. jūn 2012. 09:39dzintra, ja Tev mājās tāds draugs,kā atļaujies viņu saukt,tad tad tā ir Tava vaina......
Atbrīvojies.
Ineta L. 2. jūn 2012. 09:37Var apprecēties un ilgu laiku nodzīvot kopā ar pilnīgi svešu cilvēku.. ir kaut kādi līdzīgi dzīves uzskati, draugu loks, bērni, gulta .. bet emocionāli sveši. Var izrunāt vienreiz, otrreiz problēmas, bet, kad nekas nemainās, saproti, ka čuš, nav vērt vairs muti dzesināt.. tā ir, kā dzintra saka, tad kaut vai pie kaimiņienes
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 09:31Aleksandr ,piekrītu tev pilnīgi,draugus iepazīstam nelaimē.
Ineta L. 2. jūn 2012. 09:31Uzmanība ir trenējama. Ne katrs ir vienādi no dabas uzmanīgs un "ar trešo aci" redzošs. Sievietēm nez kapēc gribas, lai tas mīļais vīrietis visu pats nojauš no mūsus zemtekstiem, mājieniem.. bet ta notiek ļoti reti, tikai, ja abi ir ļoti uzmanīgi vai arī ilgi kopā ir būts. Uzmanība tāpat kā atmiņa prasa regulāru treniņu!(tie, kas ilgstoši meditē, tas padodoties labā, otra emocijas nojauš utt.)
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 09:29Aleksandr, ja mājās tāds draugs, kurš neko nedzird skrien arī pie kaimiņienes:)
Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:26Katrs dzejolis ir rakstītāja sirds un dvēseles spogulis . Tas nav jāuztver kā pilnīga patiesība. Tie var būt arī maldi, strupceļš... Tā ir saruna ar sevi ... un bieži ar vēl kādu citu . Tas ir iekšējais monologs , kuŗā ļaujam arī kādam piedalīties kā klausītājam.
Tā ir sevis meklēšana, iepazīšana ... īsi sakot , process !
Ineta L. 2. jūn 2012. 09:24Jā, tādas attiecības bez abpusējas uzticēšanās nav stipras, tikai tad, ja zinu, kas otru sarūgtina vai sapina, varu no sirds izrunaāties un kopā izdomāt kādus labus variantus sāpju remdēšanai, kā saka, viena galva labi, ...
Aleksandrs V. 2. jūn 2012. 09:21Lūcija,atradi kur meklēt draugu...
Draugs ir tur,kur esi izgājusi cauri visām grūtībām,un viens otru ir atbalstījuši.....Tas ir draugs !!! Pārsvarā,draugs apstiprina sevi --NELAIMĒ !!!
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 09:16Patiesie draugi ir tikai te laukā nevis interneta vidē,internetā iespējams ir labi paziņas
Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:16Sirdij, mīļie , vispār ir jābūt ugunssārtai - atsaucīgai, reaģējošai uz visu, kas notiek mūsu dzīvē.
Ja iestājas pagurums, arī sirds maina savu krāsu .
Mēs bieži (!?) ejam caur šīm fāzēm - ar kritumiem un cēlumiem ....
Ja gribam otram tuvoties , vajadzētu just, uz kāda viļņa cilvēks atrodas.
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 09:15Tā ir normala lietu kārtība, nevis kaut kāds eksluzīvs moments. Jājautā- tad kāda jēga ir būt kopā, blakus ar cilvēku - kuram nevar pateikt - kā jūties, kas nomāc, nevari but patiess?
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 09:14Katram savs skatijums uz dzīves notikumiem....mēs jau nezinam vai mūsu ir tas pareizākais
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 09:10Mēs jau tos romiešus nepazīstam,varbūt viņi spējīgi vēl uz vairāko.
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 09:09Draugs ne vienmēr var būt paties,jo esmu to izjutusi Amigosā,Aleksandr.Pēdējās kaislības tieši pierāda pretējo,ka ar svešu cilvēku var daudz atklātāk parunāt nekā ar draugu.
Dzēsts profils
2. jūn 2012. 09:09pēc tām devām vairs nebūs spējas neko sadarīt un saulīte jau ar būs norietējusi kamēr kaut cik jēga atgriezīsies.
Ineta L. 2. jūn 2012. 09:09Romiešiem "viskrutākais"Jāņu ugunskurs.. diez, vai pāri arī kāds leks?
Skaidrīte G. 2. jūn 2012. 09:07Pret dažādiem cilvēkiem mēs atveramies dažādi : citi ir jutīgi ( pamana , kas notiek otra dvēselē ) , bet citiem var pat vārdiem stāstīt un izskaidrot, bet veltīgi ; viņiem liekas , ka viņu redzējums , skatījums ...ir tas pareizākais .
