Ej, nu sazin, kur ir tā patiesība! Bet dzīvot šo dzīvi ar baudu un saskaņā ar sirdsapziņu laikam ir tas, ko gribam!

Es tikai mazliet paceļoju Bergenā un tās apkārtnē - ļoti skaista pilsēta , kā lēzenā bļodā , fjordu un septiņu pakalnu ieskauta ...

...ar, mani, Inet, viss kārtībā, ...bet ...kas tuuur tālāk notiek, nuu es vairs ...nevaru saredzēt..., bet ...patiesība...jau tur...augšā..., vai ne...

Nu ziniet, Viva un Svilpi.. šitā kārdināt ar skaistajiem troļļu zemes dabasskatiem... ņemšu un aizklīdīšu pie troļīem, Jūsus stāstu savaldzināta..
vienīgais, kas traucē-zivis.. man no bērnības alerģija(nepanesu jēlu zivju smaku)

Anekdote no dzīves.. bērnībā audzēju kaktusus, bija dažādu šķirņu..asi, adataini, mīksti un pūkaini, jocīgi, ar īpatnejiem ziediem kā zvaigznēm(dikti smirdēja pec kūtsmēsliem). Vienreiz kaktuss.. tas no adatainakiem.. krita no plauktiņa, es(žēlsirdīgā Terēze) pašāvu savu plaukstiņu apakšā.. sanāca gandrīz kā Tavā anekdotē rokas pilnas adatām

Tev taisnība - par mākoņiem ..., dažreiz tie ir - pat sataustāmi ... Zivis ir superīgas   , un atsaucīgas - dialogammm ...

Latvijas akmeņi ilgi Dabasmātes apstrādāti.Te-tikai šķeļas.
Viva Ro,Tu aizmirsi mākoņus-no visām pusēm apskatāmus
Bet pašu galveno tomēr pieminēji-zivis

Gundar, neaizraujies , pievdēvēdams īstenībai neatbilstošus amatus

Man patīk Norvēģija - ar savu skarbo skaistumu   ,
kalnu sniegotajām cepurēm tālumā... , īpatnējo formu akmeņiem , kuri nav apaļi , kā mūsējie , bet stūraini - no to krāvumiem  pat aitu būdiņas veido ..., ar fjordu dzīslām ..., kuros dzīvo lielas zivis , un ķeras -  pat uz plika āķa ...

Gundar, runa bija par dažādiem garastāvokļiem, kurus salīdzina Jums arī visu to labāko

...tiesnesei taisnība..., tur nu neko..., savādāk..., nepaklausīgākos...sodīs...

...salīdzinoši, ir labi, Olga, bet salīdzinājumā ar ko, ...nav vērts, jo katrs cilvēks pats ir vērtība, neatkārtojams, un vienreizējs savā būtībā, ar saviem "+" un "-", ...tāpēc , lai veicas...

Ineta,Latvijā troļļi ir daudz vairāk.
Draudzenei paveicies...Man līdz ezeriem ir,ko braukt.

Olga, nu ja, nevar būt visu laiku balts un pūkains...   Man patīk, kad ir gan tā, gan tā, tad Tu redzi u iepazīsti cilvēku dažādos rakursos, saproti, kad viņam jāuzsit uz pleca, kad japaklusē...

  Mani viemēr rāja par saplēstiem kristāla traukiem... bet man viņi plīsa uz nebēdu.. man bija secinājums.. savus bērnus nekad nerāju par saplēstiem... pat ļoti mīļiem .. mantotiem, super-puper traukiem!

Par to garastāvokli man ir arī savas domas. Tas man rāda, vai viss ir labi diezgan, vai derētu ko uzlabot, mainīt un t.t. Ja būs tikai labs, tad jau nezinās, ka ir tāds, jo kā saka, vse poznaetsja v sravņeņii.

Svilpi Lupi, troļļi biedē.. Bet par zemi draudzene sajūsmā.. viņa pati tāda pusēteriska būtne , man atgādina laumiņu.. pie meža ezera

Olga, varetu pieciest sliktu noskaņojumu.. bet vai vajag tam ļauties?, diētas, da NAFIG.. ja man sāk augt vēders, paņemu nūjas,noeju savus 5 km no darba mājās, vēl pa ceļam ar kādu papļāpāju par nūjoošanas labajām pusēm... nu skopie vīrieši.. tā ir atsevišķa tematika.. man ar tādiem nepas...

Tas , kura būtībā cinismam ir dota zaļā gaisma ..., neatkarīgi no dzimuma ...