Dzēsts profils
23. mai 2012. 08:56Ej, mācies draugs, no kokiem mežā,
No zāles pļavā mācies draugs!
Nav labi pārāk tuvu zarot,
Nav labi pārāk tuvu augt
Dzēsts profils
23. mai 2012. 08:36Tā ūdens dara- saviļņojas, uzbrāzmo, sanikno un noplok...it kā nekas nebūtu bijis...un tikai oeāna plašumu un dziļumu, un spēku iepazinušais zina tā īsto skaistumu
Dzēsts profils
23. mai 2012. 08:26Paldies! Pievienoshos ieprieksh teiktajam! ...klusums,kå vèstnesis, kaut kam ...vèjsh,kursh pienjemas spèkå...okeåns,kura tumshie un dziljie üdenji...tumsa...
Deja,kurå nav mègjinåjumu...
Dzēsts profils
23. mai 2012. 08:18Atbildēšu ar jociņu:
Arī šoreiz Pēterītis atteicās 1.septembrī dāvināt skolotājai puķes,jo joprojām neticēja,ka viņiem kaut kas varētu sanākt.
Galvenais nezaudēt ticību!
Ineta L. 23. mai 2012. 07:10Saistoss stāsts, pasiegts ta, ka , liekas pati pabiju uz tā kuģīša..
Kopš trakās zvalsīšanās no viena sāna uz otra uz dīzeļkuģīša Melnajā jūrā pārbraucienā no Sevastopoles uz Eipatoriju izbaudīju jūras slimību un sāļās šļakatas uz vaļējā klāja( klādus 35 atpakaļ), vairs jūras braucieni nesaista...
max m. 23. mai 2012. 01:31nuja,citàdi jau nebûs Noslépums!
Dzēsts profils
23. mai 2012. 01:23Nu tad, lai paliek tas - noslēpumssss ..., zināms kas man , un tam - uz balkona tumšā ...
Dzēsts profils
23. mai 2012. 01:20Esi par to pārliecināts , Max ?
Dzēsts profils
23. mai 2012. 01:13... arī tas ...
Dzēsts profils
23. mai 2012. 01:10Tur jau viss pateikts..., blogā ...
Dzēsts profils
23. mai 2012. 01:06Vispār jau - ne par kaķi šis bija , stāsts ..., Max ...
