Frīdi, tā ir ļauna patiesība par mums...

Max, nevar vienmēr cerēt un gaidīt to īsto laiku.. tā var visa dzīve paiet....

Viss ir mūsos - gan dievišķais , gan velnišķais ..., un tā ir mūsu izvēle - kuram kurā brīdī , gluži kā luksoforā , ieslēdzam zaļo gaismu ...
Manipulēt ar bērnu - sliktākais , kas var būt ...Nāk prātā senais stāsts , kur divas sievietes cīnījās par bērnu , raujot katra uz savu pusi - un tieši īstā māte bija tā , kura atteicās no bērna mocīšanas , jo pa īstam mīlēja savu bērnu ..., nu tā kkā ...

šādus jautājumus nerisina publiski, it īpaši šeit... ja nu vienīgi gribi dzirdēt cita viedokli, tad vienkārši pieņem to... nekliedz pretī...
Ja es redzu nākotni sev un savam bērnam ārpus Lv, tad es uz turieni došos, neskatoties ka bērna tēvam Lv ir darbs... bet, protams, pirms tam pamatojot savu izvēli un kāpēc ņemu bērnu līdzi...
Bet visam, kā Sonja raksta, ir juridiskais sekojums... neviena māte nevar izvest nepilngadīgu bērnu no valsts bez tēva piekrišanas

Mairi, arī  sis ir tikai un vienigi- emocionals vertējums otra cilvēka attieksmei pret kaut ko. Reāli- ir  iespējams aprēķināt tās summas , kas ir nepieciešamas , lai - uzturētu gimeni, lai apgādātu bērnu ar visu tam nepieciešamo, tapat- ir iespejams izvērtēt - kas ir šikošana un  nepamatota izšķērdība , un kas- nepieciešamība. . Vienam - maizes šķele pusdienās un tējas krūze vakariņas liksies patiešām pietiekošs ēdiens, bet kā ir patiesība- pastāstīs , kaut vai bērnu dakteris- kas un kad ir vajadzīgs, lai bērniņš izaugtu vesels. Tatad-uzskats , ka otrs grib dzīvot krāšņi , var būt arī  neobjektīvs.
Tās pretrunas, vai dažādību uzskatos par naudas daudzumu un vajadzībām- ir jarisinā pieaugušajiem, ja nevar saprasties savā starpā- mierigā ceļā, tad- caur tiesu. Taču- tiesā katrs arguments ir jāpierāda, nevis japiesauc emocijas.

Ja sētniekam ir divas augstākās izglītības, tad vaina visticamāk ir vai nu pašā sētniekā, vai arī tām saucamajām izglītībām. Mums,redz bija tāda prakse apgūt to, kas naca vieglāk, nevis to, kur smadzenes jāpakustina.

Kà var radiit bérnus,ja nési drosh par vinu nàkotni?
ar to vajadzétu sàkt,nevis beigt.

Nu re, uz loteriju paļauties nevar, bet paškritiski paskatīties uz sevi vajag gan katram no mums. Ja nav izglītības, tad arī nevar cerēt uz lieliem panākumiem. Tāpat nevar sākt darbu ar vadošiem amatiem, vienmēr sāk no apakšas. Un tēvs, kuram par laimi pagaidām ir darbs un kurš tomēr nav gatavs uzgriezt muguru Lv un visu pamest arī ir tas tēvainis, kas žēlojas.

ha ha ha ha latvijā sētnieki ar divām augstākajām izglītībām par 100 ls slauka ielas.

Lai cik naudas ar būtu... tās vienmēr būs par maz...
Bet bez izglītības daudz nenopelnīsi, ja nu vienīgi loterejā vinnēsi... bet arī maza varbūtība...

lai nebičotu emocijas...

Sonja absoluti pareizi raksta, tik šeit ir jautājums, kāda cilvēkam ir mēra sajūta, kad viņam pietiek. Jo ja cilvēks grib dzīvot pāri saviem līdzekļiem un bez izglītības grib pelnīt milzu naudu, tad ģimeni nekas spožs nesagaida. Kad cilvēks joprojām grib dzīvot, kā "treknajos" laikos...Te jau der vecais teiciens, ka bagāts tas, kam pietiek. Ja nekad nepietiek, tad jau nekad nebūs labi...

Frīdi, vairs tā nav tik bieža parādība...

Mairi, iedziļinies labāk Sonjas rakstītajā...

indijā vai āfrikā precina jau kopš 7 gadu vecuma.

Tas , ko Tu raksti, Mairi, ir - situācijas emocionālais novērtējums, no viena skatupunkta. Tacu praktiski- šādām situācijām ir juridiski risinājumi.. Par bērnu , acīmredzot- gana maziņu- atbildība ir vecākiem- ne tikai emocionalā( tēta, brāļu, māsu, vecvecāku milestības izpaušanā), bet arī visos citos aspektos- dzīves apstākļu nodrosināšanā- kvalitatīvs, bērna vecumam piemērots ēdiens, apģērbs, dzīvesvieta un sadzīves apstākļi , vajadzības gadījuma- pieejami medicīniskie pakalpojumi un gimenes ārsta uzraudzība.. .. Vai gimene spej to nodrosināt - nesadaloties, nebraucot prom? Ja spēj- un tā sievietese prombraukšana ir tikai kaprize , tad  bērniņa tētim visi jautājumi ir jārisinā juridiskā ceļā..

1:1 ...mātes cietējas un tēvi varoņi

kā sauca, tā atsaucos... vairāk ir domāts uz komentētājiem...nevajag katru vārdu ķert pie sirds... tu pats labāk zini kāds esi...

neviens normāls vīrietis nelīdīs pie sveša bērna, tikai pie sievietes...

vārds "tēvainis" ir nevietā un tieši tā, katra situācija ir individuāla. Tik šeit arī parādās musu sabiedrības stereotipi, mātes cietējas varones, bet tēvi lopi un nespējnieki...In tāda ir mūsu sabiedrība.

Šeit pat nav nozīmes, kas tieši grābstītos, doma par jebkuru svešinieku, kurš lien pie bērna, normālam vecākam ir šausminoša.

pamesto tēvaiņu žēlabas... paši kaut ko darītu lietas labā... iespējams, ka tas "dagestānas , mūdzis no indijas vai melnais no ārfrikas" labāk parūpējas par tavu bērnu nekā tu pats...
Protams, situācijas ir dažādas... nespriežu par bloga autora situāciju... tas tev pašam jāizvērtē...