varbūt nospraustie mērķi, pienākums un atbildības izjūta?

...laužas bailīgo aizslēgtajos, laigan tur nekā nav vairāk par sarūsējušu spaini un saasnojušu kartupeli...

...piekrītu....un ne jau nosodu,man nav tādas tiesības...bet kas notiek šo bērnu sirsniņās,kas miesīgām mātēm nav vajadzīgi,par to gan domājot sirds sažņaudzas.....

            Pazīstu kādu sievieti, kurai jau pašai pieauguši bērni,  bet savu tēvu nebija ne reizes skatījusi sejā, jo viņš aizgāja, kad viņa nebija gadu veca. Un pēkšni kādu dienu  pie durvīm zvans. Ieradies tēvs........Visu mūžu sāpējusi sirds par savu mīļo meitiņu  domājot un par mazbērniem..... Lai nu tagad šim piedodot, jo  viņas māte nepratusi viņu pie bērna pieradināt, nesapratusdi, ka viņš nevar gulēt, ja zīdainis naktī brēc..... Viņa vienīgā vēlme esot pavadīt vecumdienas savas mīļotās meitas ģimenē kopā ar mazbērniem..... Ar vienu vārdu sakot - dzīvot  meitas ģimenes apgādībā, palīdzēt  mājas darbiņos..... Vīrietim tikai 55 gadi, bet nodzīvojies tā,  ka nevar patieso vecumu noteikt. Tā nu šis ceļojis kā  ceļojošais kauss no viena bērna pie otra. Tādu viņam izrādījās, esot  4...... Un visiem trakas un stulbas mātes, kas neprot savu bērnu tēvu pie ģimenes noturēt..........Tā, lūk.....

Mana attieksme ir:nu protams,ka  uz glupīti nav ko dusmoties. Par piedošanu vai nepiedošanu arī  viņas dēļ nav vērts galvu lauzīt. Labāk tureties tālāk no dzeguzes un darīt savas lietas- it kā viņas nekad nebūtu bijis pasaulē.

   Pienākums. (  rūpēties par labklājību )

...pagrabs vaļā...laipni lūgti, laupītāju kungi....

tad jau  jāies smukas stāvēšanas kursos:)

Ja neviens tev nesaka "zakroj rot dura" tad laikam var uzskatīt ka uzvedamies normāli!

tad vēlu tev dabūt gribot:)

Piekrītu Dzintrai...nosodīt nav nekādu tiesību...to, ka pati nekad nepamestu, tas jau cits jautājums

...vējgrābsle... esmu....un reizē neesmu...   varbūt dažreiz putns...

...un galu galā...ne tāpēc viņš TUR bija ienācis...

Sandra...viņas tak zina,bērni ātrāk vai vēlāk piedos.....

nav man tādu tiesību , kādu nosodīt, katram savs iemesls un katrs mēs esam citāds, žēl bērniņu un mātes arī noteikti nav laimimīgas:(

             Nu nevajag jau, bet, ja cilvēkam pašam neliekas, ka viņš neprot uzvesties?

Lai jau kūko tās dzeguzes un skraida pa pasauli- tāpat viņām nevar to aizliegt vai ko citu iemacīt.....bet reizēm tā sāp sirds viņu dēļ- nevar saprast tikai, kāpēc tik daudz ciešanu viņas sagadā savai ģimenei?

tiešām....kadēļ plosīt sevi ar negatīvām emocijām....kāds ieguvums.....   

inga...   

to mēs tagad varētu mēģināt noskaidrot