Jā, arī pirmatnējā kaisle...

Jā, jā, jā.... psihologi saradušies....    Lienat savās smadzenēs, man patīk kalnu upes ar savu straujumu, ezeros varat plunčāties paši   

Mīlestība būs viss komplektā, no A - Z...

...manis pēc vari palikt arī turpmāk maziņš ar pienu uz lūpām... tavā labā-mazuļus saudzēju

Precīzi,Maija !

Nu ja nav jāspēlē, tad nespēlē. Tikai kas tad būtu tā romantizēšanās? Vai labāks vārds tādā gadījumā nebūtu vienkārši patieūms un mīlestība?

Augstākais ko gaidīt no vīrieša ir vispirms viņam ļaut būt Vīrietim Sievietei, tad pārējie jautājumi no ikdienišķās sadzīves uzstādās un atrisinās pakārtoti un ļoti viegli un nekad nekļūst par apgrūtinājumu, jo viņi viens otru, var teikt ka uz rokām nēsā

Man atkal šķiet, ka arī pirmatnīgā kaisle ir lielas dievišķības izpausme- apliecinājums dzīvības spēkam. Tāpat kā jebkura atdevīga darbošanās- ar nosacījumu, ka tu otram nenodari ar to ļaunu. Un tādējādi tikumīgs ir tas, kas spējīgs piepildīt savu dziļāko būtību, nenodarot ar to pāri citam.   Un arī kunilingam nav ne vainas, ja vien abiem tas sagādā piepildījumu...Dārzniec, ja nepatīk, neskaties!!!

Lasu un acu priekšā veidojas inčīga aina,kur Lāčuks/mēģināšu izteikties tēlos/nevis laimīgs un apmierināts izbauda peldi ezerā/kāpēc tieši ezerā,nu tāpēc ,ka tas pieder pie manu sajūtu pasaules/,to vieglo šūpošanos ūdenī,prieku un bezrūpību,bet gan izmisīgi kuļas starp citu viedokļu laivām,nesaprazdams uz kuru gan ezera malu gribētu peldēt  

Bet vai tad es teicu, ka romantizēšanās jāspēlē ???

...ak šīs bitītes kārumnieces,kas ar puķītēm skūpstās augu dien.... .

Mīlēt ir arī saprast

Patiess prieks, kaut vismaz viens, šoreiz Pūkainais Lāčuks ir izpratis bites un zieda laimes formulu

Kas ir slikts un kas ir labs - šeit darbs filofofijai un ļoti diskutabls jautājums :))
Reizēm sliktais ir labāks nekā škietami labais
un kurai kategorijai pats sevi pieskaiti ir paša ziņā- bet labāk vienkārši dzīvot un nedomāt par to .
Lai izdodas Lāčuk

Dārzniece, ir lasīts....

Dumji tas viss ir, visa tā romantizēšanās un sveču dedzināšana pie vīna glāzēm. To, kas ir īsts, katrs cilvēks ir spējīgs atšķirt bez kādiem tur iestudējumiem un ārišķībām.. un arī bez "gudro"pamācībām  

           Skārlet, Ķikuļa kungs ( "Agrā rūsa") sacīja : SIEVIETE VIENMĒR IR MAZA, KAUT GARĀKA PAR VĪRIETI..........

Viegli būt labam, bet vēl vieglāt būt tādam kāds esi, jo radusies pretruna pašam sevī, rada neizpratni, Kāds vispār īstenībā esi. Cilvēks sevī slēpj tik daudz krāsainas , asas un gludas šķautnes, šķīst dzirksteles kā no zirga pakaviem, kas savā ceļā visu dzīvu un patiesu dara aizdedzinot ar dzīvības liesmu.

..tad ir jauki.....