Dzīves grūtības ir kā zobārsts bērnībā-kāds var atnākt līdzi paturēt rociņu,bet urbs jau tev,sāpēs tev,un tev pašai ar to būs jātiek galā.Cilvēki bieži vien sevi lieki sāpina,gaidot neiespējamu palīdzību no citiem un to nesaņemot.Tās ir nevajadzīgās vilšanās ar kurām jātiek galā pašam.

Es jau apsveicu,bet pievienojos!

PaldiesLīgiņ,bet tikai nesen iegāzos dzīvoklī,kājas sūrst no noguruma,jo visu dienu biju laukā.

Man patīk, pat ļoti māla trauki, un vasarnīcā ir gandrīz visi no māla.Tie ir pirkti pilsētas gadatirgos un diezgan cena tiem ir augsta,jo roku darbs.Cik zinu iztaisīt tos traukus no māla nav grūti,bet sarežģīta apdare,kur jābūt krāsnij speciālai un domāju ,ka tā krāsns nav no lētajām.

Pievienojos sveicējiem !  

Jauka mīļa dziesmiņa!

Varētu iesākumam pieradināt pirkstiņus pie māla , darinot dažādus ķinķēziņus - velniņus , maskas , un tamlīdzīgi , kur virpu nemaz nevajag ...

Lai Tev izdodas !  

Salauzta bulta ir norakstāma , tā savu funkciju vairs nepildīs . Jāmaina ieroču veids  , vai jāsameklē cits hobijs .

Jāatceras , ka brauciens pie stūres ir darbs , nevis atpūta .

to nu lielakais vairums sieviešu nesaprot...   
.. jau no mazotnes moka sevi , boja stāju un kājas... skumji...

tas notiek tik ātri, ka nav laika domāt, vienkārši kājas, rokas pašas dara.

tā nav skaistuma konkursa norises vieta, ja kādai savus smukumus gribas izrādīt jāuzvelk pēc iespējas košāks peldkostīms, tad jau neviena vīrieša acs nepaskries garām, man apalītes simpatizē:)

Kad aizlidosi, mēģini tomēr cilvēkus pārliecināt, ka jāļauj Platonam redzēt mežu  

...jau sen kādu veci vajadzēja! ...malacīte...-lido

... ne to mērķi, pret kuru Tavas bultas atsitas... bet noskati kādu citu...mērķi...
Citādi paliksi ar tukšu stopu... velti šaudīdams.

Ša razbežalsa... nelauzīšu vēl vienu bultu..

...pašvaldībā pieprasi...-visiem tiesības uz savu stūrīti...