Dzēsts profils
7. mai 2012. 18:01Mēs esam kopā ar cilvēkiem, ar kuriem mums ir labi, komfortabli- visās izpausmēs, pieņemami un arī- ar kuriem ir līdzīgi uzskati un viedokļi- kā minimums lietās, kas ir svarīgas pašiem. Ja saprašana par to, kas ir neatkarība, kā tā izpaužas - nesakrīt, tad- vai ir vērts turpināt tādas attiecības?
Dzēsts profils
7. mai 2012. 18:00Tev kādā atskanēt, lai kāda būtu dziesma, un kopā augt ar Tavu maigo kvēli, kas gaišāka par vakarvēja liesmu. Lai kādā ietvīktu, Tu viss kā sāpēs smeldzi un domas savas atraisi un mīlai šūpot apreibušo sirdi liec, kā bultu pretī dziļumiem savu garu nes.
Ingrida X. 7. mai 2012. 17:57Sopnja!!!!! Meitene, kuru te cienu!!!!!! Es, goda vārds, negribu to- PĒC!!!!!! Lai attaisnotu vējā aizlaistās dienas, nedēļas, gadus???????
Izšķirieties, ko gribat; ticiet- ka iegūsiet to;
vot- tam es gribu ticēt un likt VISAS!!!! likmes uz to. Un- ienīstu- jā!!!!!- ienīstu sevi par dienu katru, kad atkal ļāvos vājumam savam.
Mairita G. 7. mai 2012. 17:57Sonja,piekrītu Tev.Cik bieži spējam atdzīt savas kļūdas.Arī otra neatkarību atzīstam tikai tad,kad tā ietilpst mūsu izdomātajai neatkarībai.Bet arī otram savu neatkarību nav jāizmanto ļaunprātīgi,jo ir lietas kas kopīgiem mērķiem,ai,kā kaitē.
Dzēsts profils
7. mai 2012. 17:51Viss jau būtu labi, bet... kad saka- "dodot otram- neatkarību....ļaujot saglabāt sevi tadu kāds ir.." neviens nepadomā, ka tās jau ir spēles.. Nu nevar dot otram to, kas viņam jau ir, tāpat- ļaut to, kas jau ir... Tātad ir vēlme vadīt otra dzīvi- vienalga, arī it kā pozitīvā gultnē, bet- vadīt. Varbūt var tā- pieņemt otru cilveku - tādu, kāds ir, pieņemt viņa sapratni par neatkarību- ja tā sapratne ir pieņemama arī pašam..
Dzēsts profils
7. mai 2012. 17:46Kā nu tur būs vai nebūs- neviens vēl tā īsti nevar pateikt.. Nezināmais liek būt piesardzīgiem, mazliet baida arī.. tāpat - dikti gribas , lai ar šo pasauli, šo dzīvi- nu nebeigtos visi centieni, domas, darbi, jušana.
Lai nu kā- mums visiem būs tā iespēja- paskatīties - kas tad tur īsti notiek- pēc..
Dzēsts profils
7. mai 2012. 17:45Nāve nemaz tik briesmīga nav...
Dzēsts profils
7. mai 2012. 17:44Dzīves likumi darbojas ar nepielūdzamu likumsakarību,... tā ir dabiskā atlase...
Ingrida X. 7. mai 2012. 17:40.........Tu piedod- mani uzrunā blogi Tavi.
.....es...neticu dzīvei- PĒC Kāda jēga- tajā- PĒC- JA ES GRIBU AR CILVĒKIEM ŠIEM, KAS MAN MĪĻI UN TUVI UN.....TE!!!!!! Pēc?????? Es nezinu, ne jausmas- ko darīs mans gars, es vsp nezinu- kur beidzos es un sākas tas gars.......man šķiet- esmu pazaudējusi sevi jau sen..........darot lietas, kas ne tuvu neesmu es......vēl ne tuvāk- mans gars.....adrian, Tu urķē dvēseli, un- protams, varu nelasīt neko, bet- pati pēd.laikā daudz par daudz domāju par visu to..........
valija o. 7. mai 2012. 17:36Bet ko nu nēsu poliete,esu kā Andis raksta
Lauris E. 7. mai 2012. 17:34Pie tā punkta, agrāk vai vēlāk, jau nonāk visi.
Dzēsts profils
7. mai 2012. 17:30jaaa(seko smaga nopūta) ..... laikam jau tev taisniiiba
Mairita G. 7. mai 2012. 17:28Neviens līdz galam nav pierādījis,ka dzīve pēc nāves turpinās.Vienkārši,domājot par mūsu dzīvi pēc nāves,ir vieglāk mums bez bailēm sagaidīt pēdējo stundiņu.
Sancis L. 7. mai 2012. 17:26Tad jau mums te bija jāsāk runāt no sākumpunkta-noskatīšana, uzrunāšana, utt..līdz nonāktu pie tā punkta par kuru jau runāju es
Lauris E. 7. mai 2012. 17:00Sieviete, līdz mīlēšanās sākumam prātam, tā kā vajadzētu darboties ar pilnu sparu, jo citādi nekāda labā mīlēšanās un mīlestība nesanāks.!!!
Sancis L. 7. mai 2012. 16:55Vīrieti, kad mīlējas prāts jāatslēdz un jāļaujas, lai ķermeņi saplūst...
Lauris E. 7. mai 2012. 16:52Uz skaišanos vienmēr kādam atrodas PRĀTA SPĒKS, tikai priekš mīlēšanās gan nesanāk.
Sancis L. 7. mai 2012. 16:49izskatās, ka te kāds sāk sakarst no spraigās diskusijas:))

