Tās atmiņas es auklēju sevī, kad jauna diena veras pretī, tās atmiņas ir gaisma, kas spārno šodienu, un apjaušu, ka viss būs kārtībā, par rītdienu lems šodienas vakara saulriets, kāds viņš izskatīsies, varbūt saudzīgi glāstošs kā mātes roka, varbūt stiprs kā tēva plauksta, kas ticību dod.

  Pasapnjosim.

Miileesim beernus.

Abet ēeeesss....     

http://2222enter.blogspot.com/

Droši vien ka nē,jo daba dēļ to nav radījusi sievieti un vīrieti...

Sievietei labākie gadi ir no 30-40,vēl ir jauna,bet visu jau prot!!!

Nu gan iztīrīji savas zarnas!!! Tagad esi apmierināts?!

Tas ir no Padomju laikiem,tagad neviens pat neprasa,kur strādā. Padomju laikā tas bija pirmais jautājuma...

Es ar maucību nenodarbojos zvejas laikā,tikai degvīnu paņemu līdzi slāpes remdēšani...

Tas atkarīgs,kādu zivi Tu gribi cept! Vislabāk izvārīt zuti sāls ūdeni,vienkārši,ērti un garšīgi,pat pirkstus laizīsi...  

http://foto2.inbox.lv/rekures5/Videomuzika/-.wmv

...mīlestība...kā vasaras zieds...

Vineta, dzīve ir rožu dārzs, bet ar ērkšķiem..

Vardi,tiesam skaisti.Bet nevienmer tie piepildas.   

Inese!   

...ir tipa vīrieši, un tipa sievietes, kam ir savstarpēja globāla sapratne, bet tas ir arī, viss..., tāpēc ...draudzība ...pastāv..., bez ekscesiem...

Kailā sieviete
Līdz ko tēls šis man caur prātu šaujas —
Sirds man drebam nevaldāmām ļaujas,
Lūpās vārdi nomirdami gulst...
Safo.

Любов была печальнее печали.
К Бальмонт.
Par skumjām skumjāka mūs’ mīla bij—
Ne pilna jūtām kaisli bezgalīgām,
Bet līdzīga tām zaļām esejstīgām
Kas apkārt krustiem ilgu rokas vij.
Mūs kājas katra savus ceļus mij...
Ne viens pie otra krūtīm raudās slīgām —
Nē, tā kā vēla rudens bezdelīgām
Bij’ šķirties mums — neviens to nemanīj’.
Es iešu dzīvot, gavilēt un ciest —
Lai ļautu rudens zelta mierīgumam,
Kas dzīvē iegūts, daiļos pantos sviest.
Es nezinu, kur tu, bet tumstot jumam
Tev būšu klāt, kad nāve iesāks griezt
Mūs’ ceļus pretī tumsai, visa nobeigumam.
5.
Tu daiļāka kā sapns, ko mākslinieks,
Skauts radīšanas aukas, marmorā ir tvēris.
Viss augums tavs, kas vēl nav baudu dzēris,
Kā neliekuļots, plaši dievišķs prieks.
Tev krūtis divu dvīņu sapnis liegs,
Pat Venus krūšu maigums līgst tās neatvēris;
Tev altārs klēps, kā durvs neviens nav vēris,
Un lūpas tavas guns — nekas tās neaizsniegs.
33
Tu, tā kā viņpasaules forma slaika,
Kas Radītāja rokās, izveidota snauž,
Priekš būtes, kura pasaulē tiks laista.
Jeb tevi mūsu prāti neizjauš
Un būte tava nīstot, kas mūs saista,
Par zemes n’apzinīgo prieku visiem pauž.

Var.