Gundars Ī. 3. mai 2012. 22:16...dusmojas, kas mīl, ...vai mīl tas, kas dusmojas...An Da...
Ewa S. 3. mai 2012. 22:14Gundar un Valter..laipni lugti..pietiks arii jums..taa kaa tuvojas vasara..man ir dieta....
Gundars Ī. 3. mai 2012. 22:13...es arī vēlētos, tikai degustēt...zivi, kas jau pagatavota !...
Smaidīgais S. 3. mai 2012. 22:13JUKUMIŅ netavs
Paldies
Valters Z. 3. mai 2012. 22:12Te nekāda degustācija nespīd , jāiet atpakaļ uz Ewas blogu ..
Dzēsts profils
3. mai 2012. 22:08Brīnišķīgu Tev vakaru , Sarmīt ..., un kādu , kurš auCtiņā dzied -
Valters Z. 3. mai 2012. 22:08Neiedziļinoties komentos , piesakos uz zives degustāciju !
Ewa S. 3. mai 2012. 22:07es tai zivij pat ellju nepievienoju..kau kriksiti jau var..bet patiesiibaa tev taisniiba...pludmales sezona tuvojas.....bikini..saule un iedegushi puishi..ullallaaaa
Dzēsts profils
3. mai 2012. 22:07Zveja veiksmīga,...- ar rezultātiem, ieguldījums nākotnei...
Dzēsts profils
3. mai 2012. 22:05Ewa, pēc 18-iem vairs nevar ēst...pludmales sezona tuvojās
Es offā! Dosim vārdu VIŅIEM
Ewa S. 3. mai 2012. 22:05to visu apkopot..un kadu gramateli var izddot..tev neslikti sanaak RRR AAA
Dzēsts profils
3. mai 2012. 22:03Dažreiz es domāju par daudz un daru par maz. Tāpat kā ikviens no mums. Piemēram, ik pa laikam sanāk satikt kādu itin piemērotu kandidātu randiņam. Bet tā vietā, lai ķertu mirkli un sagrābtu viņa roku, ievedot mūs abus kopīgā piedzīvojumā, manu prātu pārņem auksts aprēķins.
Es sāku skaitīt visas tās lietas, kas varētu noiet greizi vai vienkārši nestrādāt. Es nezinu, kur dzīvošu nākošgad un kurā pasaules malā būšu pēc gadiem desmit. Un puisis nav zelta zivtiņa akvārijā, kuru var vienkārši paņemt līdzi. Un es par to domāju it kā mēs būtu pāris, nevis divi nesen kā iepazinušies puiši. Kā tas ietekmēs mani, kā tas ietekmēs viņu un, nezinu, kā tas izmainīs pasaules līdzsvaru.
Un tā es risinu savu aprēķinu, un izdomāju, ka nav vērts riskēt, ka tik nesanāk iebraukt kaut kādās nepatikšanās. Un.. un nekas nenotiek. Aprēķins ne pie kā laba nenoved. Aprēķins nesagaida mājās ar siltām vakariņām un nesaka arlabunakti. Galu galā es rītos pamostos viens, pat bez puiša citā pasaules malā. Un jūtos nedaudz kā zaudētājs. Nākamreiz, ja būs simpātija, ķīmija un viss pārējais, sekošu sirds vai neprāta balsij un ļaušu notikumiem ritēt savu gaitu. Kas zina – varbūt liktenis būs manā pusē un aprēķins būs bijis tikai un vienīgi maldugunis biezā miglā?
Dzēsts profils
3. mai 2012. 22:03Labi, es eju nodarboties ar andropauzi sasniegušā Dona Kihota psihoanalīzi..., lai saprastu vnk. saprastu...kāda mārrutka pēc viņš tik slavens...un kāda mārrutka pēc katrā ģimenē jābūt grāmatai par viņu....ar jums bija jauka..., bet Hasta la vista!






