primāts.

Pie psihologiem jau neiet īsti normālie un tāpēc viņš  nav vajadzīgs, jo visas lietas jārisina pašašiem, pēc pašu sapratnes.

Ikkatrs cilvēks kā zieds atvēries, iemīlam rozes, bet margrietiņās zīlējam, vai viņas savā veidā ir pilnība. katra puķīte, pat mazā zemā prīmula, tik daudzveidīga krāsu izpausmē. No strīda viņa pat nenosarks, bet paliks tāda pati, kaut līdzinās mārpuķītei.

-Ai, vai lietus nav mani galīgi sapluinījis?
-Tikai mazlietiņ.
-Vai kāda ziedlapa nav saburzījusies?
-Nē,
-Un vai nav uzmeties kāds brūns traipiņš?
-Kāpēc Tu tā satraukusies?
-Tāpēc, ka Viņš skatās! Nu tas mākslinieks taču! Atkal skatās tieši uz mani!
Man viss jāsakārto, lai...
- Nesatraucies! Ja Viņš skatās, tad neko nevajag kārtot. Ja Viņš skatās, tad viss kārtībā!

Māra Cielēna par to, bet varbūt pavisam kaut ko citu bija domājusi

Čuguna gabals,sietsta,mūlāps....................

Ko var līdzēt psihologs par svešām attiecībām, Lauri.   Un izrunāt lietas cilvēkiem jau nu tā kā vajadzētu gan prast...

Nu, Ella, tās emocionālās jau ir tikai sievietes...vīrieši prot dzīvot ar prātu...Nu ko tad lai mēs darām, ka esam tādas?  

Ir lietas par kurām nestrīdas bet šķirās tās neizrunājuši.
Pie psihologiem un psiholoģiskās lietas izrunā.

Visi jau mēs domājam, ka dzīvojam pareizi. Es pat nezinu, kāpēc tomēr iznāk nejēdzības...

Strīds, pirmkārt, ir saruna, kurā katrai no pusēm ir ļauts zināt strīda iemeslu un izteikt savu viedokli, un tad vienoties- vai nu atrast kompromisu, vai šķirties  

Emocijas: noskaņojums, kaisle, afekts- var izpausties dažādi un tas ir tikai dabiski, jo ir gan holeriķi, gan flegmatiķi, sangviniķi un melanholiķi. Ja holēriskais sangviniķis visu gāž uz āru, tad flegmatiķim nav pēc tā nekādas vajadzības. Ja sadusmojas, tad reti. Vienkārši tad šķiet, ka tas dusmu izvirdums ir daudz spēcīgāks, jo apkārtējie pieraduši pie mierīgām emociju izpausmēm.

Es kā daudzi savas emocijas noturu sevī,protams līdz laikam......kad pa daudz,tad gan izvirdums....   

es atvainojos ,neierakstīju īstajā blogā............

MĪLESTĪBA  neaiziet tā vienmēr paliek mūsos ,aiziet cilvēki ..............

Es arī daudz paturu sevī , - nav jau viegli , bet bīstams arī nekļūstu .

Kristīgā ētika vēsta visā r citiem dalīties.nevaru piekrist,amns ir mans un cauri.

No akmens sirdīm nebaidieties;
Tās sevī savas plaisas slēpj
Un savas sāpes neizklaigā
Kā tirgus preci pasaulē.

esmu emociju cilvēks ,bet ,kad pati jūtu ,ka tās manī uzkrājušās par daudz un nau spējušas tikt laukā ,es eju uz mežu vai jūriņu ,kad tur nemaldās cilvēku bari un tad uh ,es tās palaižu laukā ,tad vārda tiešajā nozīmē velkos mājās un ir pašai tik labi un citiem ar  

Vineta, pat prieku ne?

....pavasaris varbūt pardaudz lēns ....bet ganjau viss pāries un sāks atkal atgriesties mums ašums ........

Savas emocijas,es neizradu,jo ta vienkarsa iemesla del,ka tas ir tikai manas,un nevienam citam tas nespej skart.