Labrīt, labrīt. Wow, pat mazliet sakautrējos- tas p[ar to favorītes būšanu... bet patīkami jau ir, kas ir tas ir.   Paldies.
Manuprāt, šeit- virtuālajā pasaulē, var satikt , (arī tāpat- virtuāli), līdzīgi domājosus un , kā Tu raksti- pasauli tverošus, cilvēkus.. un tas tad arī var būt par pamatu draudzībai šeit. Un tad tālāk jau ir izvēle- turpināt  šejienes pazīšanos un domapmaiņu reālajā dzīvē, vai atstāt visu tepat..
Līdz tam, ka draugu skaits šeit dotu papildus bonusus- ja godīgi, tad pat neaizdomājos.. Apstiprinu parasti tos uzaicinājumus, kuru autori ir  interesanti sarunubiedri, kuru domas un viedokļi ir saistoši. Neapstiprinu jaunus censoņus( un ne tik jaunus arī), no tuvākām un tālākām zemēm, kuru interešu loks sākas un beidzas ar zemjostas jautājumiem un interesēm.

Vīrietis izdara un pēc tam sāk domāt par sekām,toties sieviete padomā un tikai tad sāk rīkoties.

Jā ir bieži tā,ka materiālās vērtības ir pirmajā vietā,bet pēc tam cilvēks,droši vien dzīves situācija dikē,kaut ko tādu...vajadzīgie draugi...vajadzīgie paziņas,vajadzīgie darba kolēģi...

           Dzintar, es Tevi apsveikšu vārda dienā, draudzene nebūdama, ja Tev tas ir svarīgi saņemt apsveikumus no svešiem cilvēkiem!  

         Labi, ka mani neesi pamanījis un atsūtījis ielūgumu, tad es arī noteikti būtu iekļuvusi Tavā blogā. Nu pasaki lūdzu, vai Tu  apstiprinātu  draudzību ar tādu cilvēku, kurš  privātas lietas iznestu uz  PLACI visu acīm? Es noteikti nē.....
    

Max, neskumstu- vai tāpēc albatrosi vai fregates putni iznīks? Viņi vienmēr sāks no jauna perējumu vai kāds cits to darīs, kas paliks dzīvs...    Kas ir tāds s..a orkāns pret mūžīgo dzīvošanu!!!!!

Skaņas, patīk kā mostās daba

An Da, lidinās arī savu reizi,bet vairāk gan lido- debesīs...

            Acīmredzot sievietes zin to ĪSTO ĒSMU, uz kuras tos ampelmaņus  uzķert. Par VĪRIEŠIEM es nerunāju...............

Jā,māja ir tā vieta,kur mūs gaida,kur mums palīdzēs cīnīties ar nedienām...

Arī šādā gadījumā- būtība nemainās. Tā saprašana, ka vērtējums " labs" vienam bērnam , nenozīmē " labāks par otru"-- tā ir jāskaidro jau no mazotnes. Kā to darīt- atbilstoši bērnu vecumam, un uztveres spējām. Protams, ka tas no vecākiem prasa zināmu piestrādāšanu , taču - tas nav nekas īpaši ekskluzīvs un smags uzdevums- ja vien pašiem vecākiem ir vēlme  palīdzēt saviem bērniem augt par harmoniskām personībām. Piekrītu , ka reālajā dzivē sanāk visādi.. taču arī esot jau pieaugušiem - ir visas iespējas paanalizēt tās situācijas un to risinājumus- par ko mēs te runājam-- un nonākt- līdz kaut kādiem secinājumiem.  
P.s. Man ir trīs bērni- katrs atšķirīgs, katram ir savas stiprās un ne tik stiprās puses. Taču- labaks /sliktāks- nav neviens no viņiem. Ir- dažādi.

forshi

Mairi, aizmirsi piebilst, ja esi ko dzīve sasniedzis un no nepieciešamā pāri kas paliek, pabalsti tuvāko, lai arī tas var tikt uz pekām.
Pat baznīca sludina; atdod 10 daļu no nopelnītā ( kaut gan valdība mums atņem  lielāko pusi - LAUPĪTĀJI )

rīts labs, tik tu jau esi pārcēlies uz vasaras un rudens noskaņām, baudi pavasari, pašreiz tas ir vis, vis skaistākais:)

taisnība, uzpilda ar labu enerģiju:)

Apstiprināti tikai personiski pazīstami cilvēki un viens cilvēks, kura izzinošie ieraksti saistīja. Neredzu jēgu draugos "glabāt" nepazīstamus, lai arī tas dotu kādus papildus bonusus.

Buusim optimisti!

nu protams, kādam taču tas laiku pa laikam jāatgādina...
sabiedrībā vispār labi sadzīvo gan tādi, kuri to nezin, gan tādi kuri to zin, gan arī tādi kuri to zinot to ignorē, gan tādi, kuri to nezinot naivā neziņā stūrē tik pa dzīvi laimīgi ka kaut ko dabūjuši, sakrājuši uzcēluši -
un uz šie ļautiņiem arī tā pasaule balstās...jo filozofs var filozofēt tikai tad ja viņa vietā kāds kaut vai ēdamo sagādā,
cits jautājums, ka arī šis naivais un darbīgais ļautiņš var kļūt par filozofu un vai kādam vispār tas ir izdevīgi, ka viņš sāk domāt...
godīgi sakot mūsu ir tik daudz, ka varam atļauties visi to darīt

Darbs dara laimiigu.

...mazliet no nostaļģijas,kad mēs augām tad zālīte bija zaļāka un koki lielāki