...kam vārās, kam ir pofigisms...Lāčuk, viss ira galvā...ja kas! Kas Tev tur galviņā-
zāģu skaidas vai?!

...o,to Zirneklīte, es uzspēju brīvdienās....

  Tev veicas! Un man nav žēl! Es te pa puķudobēm rakņājos visu rītu, kamēr sapratu- vairs nav rīts...

kooooo?
kasssss?

Zinu kadu kungu,kurs lieliski risina sis problemas-varetu ieteikt.

...tā negadās bieži,tādēļ laikam šīs burvīgās sajūtas....vai piekritīsi,ja tā būtu ikdiena,tad tās zaudētu savu maģiju.....

Laiks jauks,bet kafiju nepasniedza,ziedu arī nav...

izteicu savu domu,jau iepriekš,lai tauta kaut uz vienu dienu atsākās no visa,tad augstie kungi sapratīs,ka vairāk nav par ko valdīt.

Ja Tev skumīgi,zvani kā vienmēr man!

tas ir atkarīgs no tevis,tu liki uz viņu cerības,un pretī saņēmi vilšanos.tu uzkrauj pienākumu un gaidi tam attaisnojumu,bet,tas ir vienpusīgi.
to visu var pagriez savādāk,nelikt cerības,un izvairīties no nevajadzīgām domstarpībām.

...jāpadomā... vai man var uzticēties...

Kurs spetu tev atteikt

Es arī par to . ka tikai sev var uzticēties , lai gan dažreiz liekas , ka arī to nevar  darīt.
Ja negribi , lai to , ko Tu esi uzticējis tam , ko tu esi uzskatījis savas uzticības cienīgu, saņemt atpakaļ  savādāka veidā, tad manā skatījumā labāk uzvilkt eža kažociņu ar asām adatiņām . No kļūdām mācās.

...kopējās interesēs

Ideali saprotamies.

...ir jau lietas, ko nevar uztvert kā pašas par sevi saprotamas... un kļūst nepieņemamas...

Ideali Viens

Doma,ka ertak.

Visam pasaulē laikam jābūt līdzsvarā- arī egoismam ir sava daļa, lai saprastu, ka dzīvot tikai savu iegribu apmierināšanai vien ar laiku kļūst vienmuļi, neinteresanti un bezjēdzīgi. Un tad tu ieraugi pasauli un saproti, cik daudz iespēju tā paver.

tas šķietami sākumā liekās, ka vieglāk...paiet laiks un egoists brīnās, kādēļ tik maz draugi palikuši un diez vai tad šķiet, ka viegla dzīve pavērusies