Vīrietis kā poligāma būtne ir tendēts dažādībai, tapēc tikai retajam nav sānsoļu. Lai būtu uzticīgs ir jabūt vairākiem kritērijiem, gan audzināšanai, gan prāta briedumam, gan morāles principu izpratnei... utt. Sievietei sānsoļi.. nu  kā kuro reizi.. nevar pielāgoties partnerim, parasti jau sieviete daudz vienkāršāk uztver monotonus darbus un vienveidīgas attiecības, bet kādreiz apnīk arī viņai. Gribas justies novērtētai!
Tas, ka nesaka, ka pašauj pa kreisi... nu ko.. speciālisti-pētnieki.. iesaka neteikt.
Ja briest kāds neapmierinātības konflikts, mūsus sabiedrībā reti kurš pāris lūdz speciālistu padomu, diemžēl.. bet paši mēs dažkārt nesaprotam sevi, kur nu vēl otru!

Nav sliktuma ,bez labuma,viss sai dzive ir likumsakarigi,bet kafijas skrubis ir okei

Ta jau augstaka pilotaza ,cilveka prata,ka vinam jau liekas ,ka vins ir tik nevainojams,salidzinajuma ar aprunajam objektu.
man tas lielas zemiski,neaizstavu ne sievietes ,ne viriesus
Riebj tadi

To pašu var attiecināt arī uz sievietēm...Bet te uzeiz jāpiebilst,ka ne jau visi domā vienādi un dzīvo tā kā citi...Es,piemēram,savas ''alternatīvas'' neizmantoju,man pietiek ar to,kas ir,jo nekas labāks kreisajā solī arī nevar būt pat teorētiski(to apliecina arī vēsture),tas varētu notikt vien tad,ja rastos šaubas par otru pusīti,ka viņa dara to pašu...Tāpēc ir jāmīl un jāuzticas...Lai gan no otras puses-mēdz teikt,ka pretpoli pievelkas,tātad...

Mož bābulis feināk skanētu.

Man jau no izlasīšanas vien jau siekalu pilna mute..jāskrien fiksi uzvārīt sev kādu ''lieko'' tasīti...

martini čopers 09:39
Piekrītu, ne vienmēr... bet nerunājot un neuzklausot, otrs var nenojaust par domām, vēlmēm.. vairumā neesam tik labi telepāti, tikai iedomājamies, ka visu par otru zinām, nojaušam.

Es arī domāju, ka ne vārdi ir galvenie , bet tuvums !

Ne jau vienmēr vajadzīga runāšana,dažreiz pietiek ar žestu,glāstu vai kaut kā patīkama izdarīšanu.Problēma nav komunicēšanā,bet otra cilvēka uztveršanā,ja nav tās saiknes,tad labāk vēlreiz pārdomāt vai ir vērts ar tādu cilvēku būt kopā...

Jā,jā pa pliko,pa pliko...zālītē,mežmalā,aiz sētas,pie dabas...jā,tā mazā jaukā ērcīte tevi jau sen gaida...Cik daudz enerģijas,cik daudz dzīvesprieka visās jaukajās radībiņās! Skat,pat dēlītes piemājas dīķītī siekalojas un sten un vaid saucot tevi izpeldēt kādu līkumiņu...Tuvāk pie dabas,tuvāk...Mūsdienu romantika...

Paldies,Frēzija...burvīgu dieniņu...

Man šodien doma pirtī vakarā ko pamēģināt.. es arī sajūtu kafijas un kakao smaržu..

varu iedomāties, kā smaržo, gandrīz kafiju sagribējās:)

Kafija ir ļoti būtiska manas dzīves sastāvdaļa

Iegādājies!...tu doma tā ka apmērtam iegādājas jaunus zābaciņus vai šallīti,vai ikdieniško maizi vai desu....paldies tā man neder!.....

Visam savs laiks.Velti asaras lej.

.... vienkārši ... tāpat ....  

Viss plūst un mainās , bet būtiskas vērtības - paliek nemainīgas ...

Vienmēr viss ir maiņas procesā.