Tas kā tieši par šodienu....    jāpieregulè.....   

Personīgā pieredze?

Galvas atpūtināšanai... anekdotīte...
Progammētājs pamostas pelēkā rudens rītā, paskatās pa logu un nopūšas:
"Atkal krāsu palete nojukusi..."

Piekrītu - tieši tā arī vajadzētu dzīvot ,jo
  ... arī man ,
      tāpat kā tev ,
      viss dots
      tik vienkārši -
      tāpat !
  
      

Sksrleta, tu to man personīgi? Vai visparīgi attiecini savu tekstu?

...tikkai to,ka pārāk daudz izliekamies,lai sasniegtu to ko vēlamies....it īpaši šeit amigosā,kur tik ērti var paslēpties aiz profiliem un ne par vārdiem un ne par darbiem nav jaatbild.....

Musu programmas atmiņa, Hallo lai ir tavs vārds.
Lai nāk tava operetājsistēma, lai izpildās tavas komandas
kā uz printera, tā arī uz ekrāna.
Dienišķos datus dod mums šodien
un piedod mums musu I/O kļūdas,
tāpat kā mēs piedodam tās, kas rodas bojātos dzelžos.
Neieved mus izmisumā
un atpestī mūs no sprieguma kritumiem.
Jo tavs ir algoritms,
programma
un risinajums,
kas ciklo mužīgi mūžos.
Enter.

Puisītis pieskrien pie policista un saka:
- Esmu apmaldījies.
Policists atsaka:
- Savu adresi zini?
- Jā, puisitis@inbox.lv.

Skārlet,  brrrrr, nekā nesapratu? Ko īsti gribēji pateikt?

Vārdi,vārdi,vārdi...kas tik viegli uzrakstāmi....Mīlēt visus....bet vai tad nav jasāk ar sevi,ar sevis mīlēšanu.....Mīlēt visus nozīmē nemīlēt nevienu,jo visus mīlēt vispār nav iespējams....

Anekdotīte: -  
Psihiatrs...garlaikojas - pacienti nenāk...
Te pēkšņi klusītēm paveras durvis, un četrrāpus ierāpo vīruks, turot zobos
un rokās dažādus priekšmetus, un vēl kaut kas velkas nopakaļ.
Psihiatrs:
- Oi, kas te pie mums atrāpojis! Tā laikam ir maza čūskiņa... rāpo iekšā,
čūskiņ, rāpo iekšā, mazā, dakteris tev palīdzēs.
Vīruks papurina galvu.
- Ā, tas laikam ir mazs bruņurupucītis pie mums ciemos atnācis. Rāpies
krēslā, bruņurupucīt, un pastāsti dakteronkulim, kas ar tevi noticis...
Vīruks papurina galvu.
- Nu kas tad tas mums ir - droši vien mazs tārpiņš??
- Dakter, ej di*st! Es esmu admins, es velku jums tīklu!

Cilvēks cīņai domāts..interesanti....
....kur tad tie cilvēki palika,kas radīti mīlestībai un baudai.....

Cik būtiska ir vārdu izvēle: vards *provocēt* ir daudz agresīvāks par vārdu *uzvedināt*, vai *pasniekt* domu u.t.t. Kā tu labāk gribēji pajautāt? Jo, pie vārda*provocēt*, man būs mazāk velmes atbildēt... ;) Un, tomēr, Skārlet tev atbildēšu; Te nav ne kūdìšana, ne musināšana, ne izprovocēšana, bet vnkārša fabula par tīru sirdi. Tā nav rodama nekādos rituālos un māģijās, bet caur gaišu un atvèrtu mīlestību uz visu. Un lai katrs pats sevi atrod, klusējot vai izsakoties, rod atziņu.... Vot tā!

Mēdz jau teikt arī tā,ar ko saslimst ar to jaarsējas....bet hroniskas slimības jau var tikkai apārstēt,bet ne izārstēt.
Lai jums visiem un man ar,veselība turas un neslimosim....un ar neta slimību ar!

Lai kāds par kādu varētu ko objektīvu teikt viņš ir japazīst.Tad rodas jautājus,kuru tad vēlējies šeit uzrunāt ar šo dzejoli?...ne jau visi tevi šeit amigosā pazīst,bet ir tak daži,kas pazīst un varbūt pat pārāk labi... Uz kādām atbildēm tu šoreiz gribi viņus/viņu izprovucēt?!

P.S. Nu re, man arī mēdz rasties probeli, darot vairākas lietas vienlaicīgi, tā mēdz gadīties, bet doma bija; "Tas uz tevi neattiecas Ineta!"..

Kaut iemetās kāda drukas kļūdiņa, kam nu tas negadās, tik un tā es sapratu tavu domu Ineta. Ar to jau cilvēks pats uzstāda sev barjēras, ja neprot pārjautāt, vai vēl, kā citādi, nāk ar piezīmēm un pārmetumiem, -ka vot, viņa tā modrā acs, kura nemēdz kļūdīties, bet muti pēc kruasāna ir aizmirsusi noslaucīt...    Nepadomā Ineta, tas par tevi, bet ir te mums savi gēniji, kuriem patīk aizrādīt....   

Lietojot alu , var paātrināt pavasara atnākšanu , ja kādam tas aizkavējies !  

- Ak, kā es iedzeru alu, man iestājas pavasaris.
- Dvēsele dzied?
- Nē, aknas piebriest.

- Dakter, mums ģimenē nav bērnu. Palīdziet!
- Labi, izģērbieties, apskatīsim... Hmmm, viss izskatās kārtībā. Man vēl gribētos redzēt jūsu vīru.
- Es jau arī esmu vīrs!