Reti kurš cilvēks ir apveltīts ar telepātiskam spējām, tādēl laipni vārdi, uzmundrinājumi, uzslavas, miļa cilveka pieskāriens, glāsts- ta ir savstarpeja komunikācija, kas palidz gan stresa mazinašanai, gan mierīgām, harmoniskām attiecībām un viena no emociju veidiem- laba noskaņojuma saglabāšanai..

Bet kā var zināt, kas ir perverss vai izlaidīgs... kāds pateica vai zvēriņi tā nedara? Ja viena cilveka ģenialais prats to izdomāja(vadoties no sava dzīvē pieredzētā), tas nenozīme, ka cita cilvēka prātam tas jāpieņem ka aksioma, dogma.. Ja savstarpējas attiecības nenodara pāri otram, un šo cilvēku starpā tas ir pieņemami, tas nenozīme, ka visiem jadara tā. Ja vienam tas nav pieņemami, tad nevajag to darīt, bet deklarēt, ka visiem to nedrīkst darīt, tā ir ļoooti šaura domāšana, ...ir cilvēki, kuri pasauli redz tikai it kā sktītos tunelī.

Vai tu šobrīd aizķēri reliģiju? To es pat skart negribu. Mana ticība ir mana pārliecība, kurai nav nekāda sakara ar reliģiju...

  Un tad viņi sadusmojas un rīkojas taisnīgi tik ilgi, līdz izaug jauni spārni?

Perfekti pateici! Mana atbilde parasti ir- paldies, pati zinu!

Bet ar ticību var iebraukt grāvī, ko sauc par aklumu vai naivumu

Es , Lauri, nepiekrītu, ka dzīvē visam jābūt apzinātam un prāta spēka kontrolētam. baudas arī ir dažādas- ir bauda vērot skaistumu, bauda vārtīties rasotā zālē, bauda kailam peldēties mēnesnīcā, bauda otram sagādāt baudījumu...un vēl daudz kas cits- tās ir emocijas un tās bagātina prāta doto skaistumu. man liekas, ka viss, kas cilvēku bagātina, ir viņam derīgs un pasaulei vajadzīgs.

Jauki Līga, arī tā to var izteikt un, tas viss kopā aptver patiesību, kurā mēs dzīvojam. Ko nu te var piebilst? Ja nu vienīgi, to visu var nosaukt vēl vārdā, -dzīve, kuru mums jaizdzīvo. Katrs ar savu iluzijas skatījumu un ticību labajam, spēkam un sev.

Tas taču ir tas prāta spēks, kas sakustina visu organismu, bet ne tikai vienus dzinuļus izlaidībai.

Katrs no mums ir apveltīts ar gandrīz neierobežotām spējām mācīties un radīt. Macās ne tikai praktiskas lietas."… prāta spējas pārzina ne tikai smadzenes, bet arī pa visu ķermeni izkliedētas šūnas… Ir jāaizmirst tradicionālā mentālo procesu, tostarp emociju, nošķiršana no ķermeņa" /piekrītu neirobioloģes Kandeisas Pertas uzskatiem-http://www.domuspeks.lv/doma-ka-leonardo-da-vinci/genijs-katra-no-mums.html/

Prāta spējas vairāk attiecas uz praktiskās dzīves lietām, prāta spēks būs tas, kurš dos ārā eneģiju ar jutekliskumu un nebūs vajadzīgas visdažādākās perversijas fiziskās baudas gūšanai atdalītai no apziņas un prāta spēka.

...enģeļi pateicības neigaid....bet viņiem ļoti nepatīk,ja viņiem aplauž spārnus.....

Zini, man liekas, ka īstenība ir tā, kas mājo tevī pašā, kā tu redzi apkārtējo pasauli un notikumus, bet realitāte varbūt ir tā, kā to pašu redz citi, , kuru ir vairāk par mani

man gan, Lauri, liekas, ka pasaulē arī ierodas ar prāta spējām , tad izveido prāta spēku- bet viņš ir nožēlojams un sauss, ja sirds ir auksta...bet tās, protams, ir tikai manas domas.

Vai tad istenība no realitātes daudz atšķirās? Kā tu to visu kopā izproti? Tad arī varēšu tev atbildēt...

Nosodījuma jau, Lāčuk, nevēlas neviens...un īstenībā ir ļoti liela brīvības sajūta, kad tu nenosodi, vismaz man tā ir  

Laikam jau tā realitāte, par ko te visi runā...

Klusais lidojums augšup...bez turbodzinēju trokšņa- kā bezgaisa telpā, vispirms pazūd smagums, pielijušais priekškars nokrīt no mana kailuma , un ir viegli, un nav pat auksti, jo tur tālu priekšā ir zvaigzne, kura vienmēr būs rokas stiepiena attālumā no manis. Cauri galaktikām, pāri meteorītu lietum, pa Piena ceļu rokrokā ar Tevi- tik viegli.

Kas īsti, Tavuprāt, ir tā bēgšana no visa? Neesi minējis.
Mums katram ir tiesības un iespējas- izvēlēties.. kādam arī tāda izvēle var būt piemērota.

ta tam bus but