Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:27Un jo reālāks tu esi, jo reālākam tev ir jābūt
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:26Patiesības sastāvā var ietilpt vienīgi patiesība , Robchik ..., aksioma .
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:25Patiesība padarīs mūs visus brīvus ... patiesība padarīs mūs visus brīvus
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:24nav nozīmes kādu pārliecināt par pretējo , kurš vēlamo pieņem par esošo ...parliecini
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:23Mēs dzīvojam otrā tik , cik mūs atceras , Lauri , un nomirstam - kad mūs aizmirst ..., mūsu mīļotie ir mūsu radītāji un slepkavas , divi vienā ...
Vladimirs L. 19. apr 2012. 14:22Armīn,bet tā taču ir gandrīz visiem,kuri mīl savus bērnus,ņem vērā vecumu un lūdz Dievu nodzīvot mūsu valstī līdz viņai. Atceries teicienu; Kad mēs augām,tā nebija. Ar vecākiem,ar retiem izņemumiem,kopā labāk nedzīvot.Gadi,Prāts,Atšķirsies vienmēr.
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:21te visiem viss ir skaidrs, iznemot tevi
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:19Vari domāt , ko vēlies , Robchik... , nav nozīmes kādu pārliecināt par pretējo , kurš vēlamo pieņem par esošo ...
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:18Ir cilvēki ,kuram pierādīt savu taisnību ir tas pats,ka skriet ar pieri sienā,nesašķaidot galvu.Viņi vienalga murminās savu un tikai savu,tāpēc bezjēdzīgi tādu pārliecināt vai tam izteikt savu viedokli.
Lauris E. 19. apr 2012. 14:18Ja kas mirst, tas mirst katrs pats no sevis, ne priekš sevis, ne cita. Tik mīlestības pēc kāds cenšas nomirt priekšs kāda cita, bet, nomirst vienkārši pats un ne priekšs kam. .
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:18Noteikti kādreiz esmu,jo viedums parasti rodas no pieredzes
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:17es sevi pozicioneju ka personibu,nevis ka galas gabalu,viva vecs resns galas gabals
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:17Zini, manējie zimburi gan nav vēl tik patstāvīgi, bet- par to ēšanu mums ir tieši tās pašas diskusijas. Man gribas, lai visi ir paēduši, tā pa smuko- karstyas pusdienas, vakariņas, lai attiecīgi kuņģi, kauli, prāti būtu veseli un kartībā.
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:14Šai sakarā atceros ,kā mans pieaugušais dēls uz manām rūpēm,pat tagad īsti neatceros par ko,apskāva mani, pacēla gaisā,apgrieza ap sevi pāris reizes riņķī un teica,nu re mammu es jau esmu liels,Tev nav par ko uztraukties,nav,bet ,ja būs,tad Tu būsi pirmā,kas par to zinās,un nolika tā uzmanīgi maliņā . Tad nu tagad esmu to ielāgojusi,ka bērni arī izaug un kļūst pieauguši
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:13Lauri , atļaujoties dzīvot kādam par prieku , mēs mirstam sev ..., es esmu tāda kā esmu ar to - kāda esmu ...
Dzēsts profils
19. apr 2012. 14:12An Da.....
Ingrida L. 19. apr 2012. 14:12Zobus sakodusi uzklausu mammas padomus, bet manējie zobus rāda, uzklausot manējos !



