Pirms sadegt , sirds atmiņu iegravē failos - sirdi otru ...

Tieši tā- pēc lietus vienmēr uzspīd silta un jauka saule... un arī pats lietus - patiesībā ir dikti feina  padarīšana- atsvaidzinoša, dzīvību dodoša un uzturoša.. Būs viss labi, tad un tā- kā tam ir jābūt.   

Nu ja,vīrieši arī labie.Vai nu visu,vai nu neko.

Tavs laiks ir Tava dzīve, un kam Tu dāvā stundu sava laika, tam Tu atdodi daļu savas dzīves...

Ak , cik jūs sievieši izvēlīgi    ... te par daudz , te par maz - nekad tieši laikā   .

Kuku,gudrs.Bet tā tās lietas nedarās.Siena kaudzi pa vienam ziediņam jāsanes.

Patreiz es esmu laika trūkumā , jo daudz darba, bet tas viss ir pārejošs.
Nogurums nav no 1959/ gada , Tas ir gads kad dzeja tika publicēta žurnālā "Zvaigzne ", pārskatot  var atrast daudz ko , kas arī mūsu gadsimtā  ir arī aktuāls , jo dzeja vienmēr ir  dzeja, ja tu to proti izprast.

Ja tu palīdzi noziedzniekam pirms nozieguma izdarīšanas un tā laikā, tad tu esi līdzdalībnieks.
Ja tu palīdzi pēc izdarīšanas, tad - advokāts.
p.s. ...tā, lūk, tās lietas darās dzīvē...
...un lai katram ir pa stāstam, par prieku un nevis bēdām...

Nu ... var teikt arī - uz ziedu pušķi ...

Bet es jau par to pašu.Pirmajā randiņā uzreiz ar siena kaudzi.

Jā, ar tām ielām un vadātājiem tā ir kā ir. Mums apmeklētāji uzskrien uz trešo stāvu un tikai tad sāk interesēties, kur ir kanceleja, vai, kur var iesniegt dokumentus(kas ir 1.stāvā).

Siena kaudzē var arī gulēt - agrākos laikos bij tāda mode viņas lietderīgi izmantot ...

Tiesā:
- Kāpēc Jūs uzrīkojāt kautiņu uz ielas?
- Ziniet, man pagaidām vēl nav tik daudz naudas, lai varētu speciāli šim nolūkam īrēt telpas...

p.s. ...nu tik tālu esam nonākuši...

- Sveiks, Vova! Ar ko nodarbojies?
- Nu neko. Nesen atvēru veikalu.
- Ja?! Kā tev tas izdevās?
- Ar šo lauznīti...

Vēl pastāstiņš.
Vedam vienu vārgdienu uz drusku lielākas civilizācijas slimnīcu un šoferītim piesitās vadātājs
Metam vienu loku, otru trešo... beidzot vārgdienis līdzjūtīgi saka - tagad jau visur tās ielas pārraktas,  grūti izbraukt. Mēs protams piekritām pacientam un arī vadātajs atšuvās. Tikām līdz  slimnīcai.  

A kas man ka tev nepatik.......labi ka man patik......

Kuku,Tavs racionālisms ir nepārspējams.Tur jau uzreiz viss skaidrs un var dabūt pļauku.

Melanholiskajam valsim vārdi nav vajadzīgi.

1991.g. viena tuva paziņa lidoja no ASV caur Maskavu, tad uz Latviju. Muitnieki ļoti ilgi brīnījās ap viņas koferiem: viņa veda daudzas mantas maziem bebšiem, savām radiniecēm: tad nu bebšu botiņās bija sābazti visādi auskari, kaklarotas - neiespējami daudz sīkumu. Viss lielā haosā un košs!