Tavi uzskati,ir tavi.Tu doma ka tu vissu zini,bet ta nav.Naks laiks,tu to sapratisi.Tu gribi but briva,to es saprotu,mes vissi esam bijusi jauni,un ari maz esam ieklausijusies vecekos.Bet pacieties,gan tu vinus sapratisi,un savukart ari vini ar laiku ieklausisies tevi.Visam ir vajadzigs laiks.

Nebūs labi , nebūs labi ! Bomzītis bordelī palicis parādā !

Rādās, ka dzīve uzlikusi Tev nopietnu pārbaudījumu. Man šķiet, ka cilvēka galvenais uzdevums ir saglabāt un attīstīt savu būtību.
Vecākus mēs neizvēlamies. Bieži vien tie sāpina ļoti stipri. Ja jau dzīve devusī tik nesaderīgus vecākus, domājams, Tev ir liels potenciāls.

Kādēļ? Traģēdija ar smeldzi, vai turpināt? Nesaprotu īsti tos vēlreiz ceļa marsutus pa to pašu ceļu. Amīšiem jau tas laikam savādāk. Ja man vecvecpaps būtu tur palicis, diezvai es tur peldētu reklāmas pēc.

...smiekli, caur asarāmmm...

Filma protams ir iespadīgā .Bez uztraukuma to nevar skatīties.

...video NAFFF redzams...

Tie vecāki jau vēlas ,lai bērni izaugtu par krietnajiem cilvēkiem,tāpēc bieži uzspiež savu gribu un vēlmes.Mēģini sadzīvot vismaz līdz tam laikam,kamēr esi viņu paspārnē,bet pēc tam pierādi viņiem,ka viņi stipri kļūdijās attiecībā uz tevi,izskolojies,dabū labu darbuun t.t.Bet tagad būs vien jāpaciešas.Es jaunībā aizgāju uz to augstāko mācību iestādi,kuru nevēlējās mani vecāki,izkritu pirmajā eksāmenā.Tomēr,iespējui robežās,ieklausies vecākos,kaut ar sakostajiem zobiem.Saviem bērniem viņi vēlas tikai to labāko,bet bērni vecākus bieži nesaprot.

Jā, siena vāls ir kaut kas brīnišķīgs šajā pasaulē - tas nekliedz un neraud par pļāvēja pārinodarījumu viņam, bet gan viņu svētī ar maigu, kaut sērīgu , smaržu !

Mīlestības augļi ir bērni.Bet agri vai vēlu tie aiziet savā dzīvē,un atkal paliek tikai divi cilvēki.Droši vien ir skaisti,ka mīlestība parādās vēlreiz-kādā augstākā,skaistākā līmenī.Nu jau divi cilvēki gados,kam primārais vairs nav bērnu radīšana.Sekss,protams,ir svarīgs joprojām,bet arī tas kļūst citāds,patīkami bezatbildīgs,baudot.

Kāpēc, Sonja, nav vēlēšanās. Ir vēlēšanās...tikai kaut kā vienos vārtos iznāk- tā teikt viss vērtīgākais tiek glabēts aiz dzelzs priekškara...nedod Dievs, pateikt- piedod, kļūdījos, vai- paklau, nu nebija man taisnība...Tad jau būtu pasaules gals. Bet sievietei, kā kāds vīrietis teica, arī izvarotai jābūt stiprai un jātiek ar visu pašai galā...jo, redz, viņš taču, cilvēks, kļūdījās, un kļūdīties taču ir tik cilvēcīgi  

Es varētu pateikt vienu tam vīrietim,kurš to teicis,lai no viņa neplūst negribēts vēsums,pamazām pārklādams visu kā ar ledainu sarmas kārtu,tad arī sievietēm nevajadzētu ar savām jūtām kausēt to ledu,lai neveidotos arktiskais klimats.

Nhftddtjd

Nhftddtjd

Ap un par pagātni mūždien krāmējas un pārdzīvo tad, ja tagadnē nenotiek nekas interesants.. Tad ir laiks un , iespējams, arī vēlēšanās- atgriezties tur un tad, kad bija lielas emocijas, notikumu virpulis, uzmanība un viss pārējais.
Un kas tad liedz tik pat interesanti dzīvot šodienā, nevis pagātnē? Tikai paša izvēle.