Kurai tokš meitas mātei tu taisijies to adresi oapadit...? Gribēji teikt, ka nepozīsti ZZ tuvumā?...  A piķis ar tevi, jùs te visi kā zaļas mušas uzvedāties vienādi, ei nu un sazoni, kurš te kuram važiņis... Bet ādu pār acīm, tā vai tā noģērēšu kā solijos i tev i Purkšķim, tikai rokās man paradoties.... :DDD

Neviens Tev nesakošļās un mutē neieliks...Tava dzīve un Tev to lemt Bet...varbūt ir vērts, lekt upē un peldēt uz otru krastu  ....ne iet, pār tiltu ,ar augstu paceltu galvu ....

... un, ne tikai laiks.

Ir lepnums un lepnība .... vai šajā gadījumā, pie vainas nebūs tā otrā.

Cik saprotu, Mairis te runā par lepnumu, ko pēc daudziem gadiem nožēlo, kad divi cilvēki savā lepnībā ir pazaudējuši viens otru. Pavisam. Un nevar vai neprot, vai negrib to labot. Bet patiesībā grib, jo jūtas nožēlojami. Jo vieni, bet taču lepni... Kā būt? Šis blogs man lika par šo to aizdomāties tomēr.

Ja patīk mukt ... aizmūc no šaubām, bailēm, mērķiem pat cerības.
Cik daudz barjeru, mēs parasti, ēsam sakrāmējuši aplārt tām JŪTĀM.

Lepnums ir dažāds un katram  sev saprotams, par to var ilgi un gari diskusēt   

nu gadās,tad nu kādam esi iekniebusi līdz mielēm...ka nu nekādi nevar tevi aizmirst...

Meita paaugusies-neviens pagalma vinai neko neiebazis,un neviens liftu jau neblokes,lai par visu to papriecatos...

Vaitad sakaunējies pats sirmu kundzīti par kuci nosaugdams... ka komentārs pazuda

   Paldies!

Tieši tā, diez vai.... tomēr sanāk aizdomāties par to, ka varbūt.. VARBŪT ir iespējams kaut ko vēl labot.

Iedošu savai mātei Tavu adresi. ar kuru te lieleis, dabūsi pa acīm no sirmas kundzītes par šiem vārdiem

Tas ir intresanti.Nejau tikai lepnums ir vainigs,bet nespeja piekapties.Strida abas poses i vainigas.Ja tu juti ka tava taisniba,piebremze,apstajies,uzgaidi,neturpini.Kad otra pusite ir izsteikusi vissu,tad jus varesiet atrast kopigo valodu.Un viens otru sadzirdesiet.Bet jus stavat un turpinat blaut viens otram virsu.Tas nozime,ka ne tu,ne vina nekad nebusiet kopa.Jums ir izveidojusies plaisa jau sen.

Diez vai tas ir iespējams..un vai vajag?

Golubki...raksta ar "o"...ar "gemifrobītiem", tu Vilnīti esi pārspējis pats sevi....liekas, ka to 2litrinieku ko tukšo šodien, būsi piebeidzis visas atlikušās smadzeņu šūnas...un rīt  varēsi visiem lepni teikt, ka tavā galvā nav aizķēries nekas vērtīgs....

   . . . . . .   . . . bez komentāriem ! ! !

Viss man bija saprotams līdz vārdam "lepni". Par ko lepni? Lepni par to, ka vieni? Vai lepni par to, ka vieglāk pārkāpt pāri otram nevis savam ES? Ja apzinies, ka kļūda, kāpēc nelabo? Lepnība neļauj? Par vēlu? Var taču nebļaut, bet aprunāties, var taču jaunu tiltu pāri upei uzcelt...Nekas nekad nav par vēlu, kamēr cilvēks dzīvo.

Vecmaminas apgadaja ar piradziniem.

Gajam viena ritma ar Marksu un Engelsu!