Atkal jāatsaucas uz Maestro :
                
                        "Nejautā, kāpēc gan roze vēl
                         Smiltīs iemīta smaržo".....

            Smaržo un viss..............

...katru brīdi cilvēks izdara izvēles... kaut ko noliedz...kaut ko pieņem...
dāvā prieku, ...un arī izbojā kāda sapņus...

pilniigi piekriitu Darzniecei ....cik jauki smarzo roze ,kas jau atveerusi savas ziedlapinas ..   

Pēc apdedzināšanās, galvenais ir atrast sevī spēku, lai varētu dzīvot tālāk, nestiepjot līdzi nākotnē pagātnes rūgtumu . Emocionālajiem pārdzīvojumiem ir jānorūda, nevis jānocietina sirdi un dvēseli .

         Varbūt. Bet tad jau arī nevar zināt, kā būtu, ja būtu.....

Labrīt, Aleksandr! Paldies par Tavu labestību...un man ir patiess prieks, ka neraugoties ne uz kādām likstām, Tu vienmēr esi optimists un spirdzinošs kā agra rīta rasas lāse. Labu veselību un veiksmes vēlot, Luna.

varbūt, ka labi ir, ka nebija....

Viedi vārdi, viedi vārdi

vārdi nekad lāgā nav palīdzējuši pilnībā izlīdzināt radušos rīgtumu, un darbības arī ir veltas ,ja nespēj iedziļināties sava tuvākā sirdī-papētī ,kā viņa domā ,kad romāns ir ,kaut nedaudz sāņus nolikts un nesteidzies ar secinājumiem ---- brīnišķīgas lietas atklāsi nesteidzoties .

Labrīt,Luna !
Cilvēks ar atklātu dvēseli,vienmēr kopj dārzu,bet tā,kā Tev ir tīra dvēsele,tātad dārz ir vislabākajā kārtībā!!!     

           Tā jau saka, ka esot sava dvēsele jāizpucē no visām pusēm, tad pat Antiņš likšoties kā Princis Baltajā zirgā.....

           Mēs visas esam ROZES, kas pat vīstošas  apbur ar savu smaržu.... Un apreibina ne vienu vien jaukekli.....   

Labrīt Aleksandr....priecīgas arī tev trešās Lieldienas
...man gadās pārcensties,es esmu tālu no ideāla....

Paldies....Dārzniece....   

Burvīgi un jauki....