Medus M. 10. apr 2012. 12:36 ...pēdējā reize ... Tā būs tad, kad viss būs "'pie kājas...""
...viss plūst un mainās...
Dzēsts profils
10. apr 2012. 12:35....no stāstiņiem.....viena tante teica.....otru nevar iepazīt, jo šis viedoklis skaties kā gribi ir subjektīvs......tur var būt da jeb kas, gan personīga nepatika, naids ....kaut kādas atmiņas un tikai tāpēc tas stāstnieks nekad nebūs objektīvs.....labāk tomēr pašam iepazīt...tā noteikti būs drošāk....vismaz nevienu neapvainosi
Medus M. 10. apr 2012. 12:34 ...un vizualizēt savas vēlmes...Tad :
...es ticu, ka kādreiz man dārziņš būs...
Vineta K. 10. apr 2012. 12:33Super.Bet,diemzel tavu recepti tagad kadu menesi nevaresu izmantot.Jo paskatatoties jau nelabi metas,laikam parak daudz,vinas esu apedusi.
Dzēsts profils
10. apr 2012. 12:32Es to neuzskatu par apdedzināšanos,bet gan par pakāpienu sevis radīšanā ,ceļā uz savu cilvēku
Vineta K. 10. apr 2012. 12:27Es,te lidz galam kautko nesapratu.Ja vins bija tads genijs,ka tu apraksti,tad kapec vins to nelika vieta.Jo,zinatnieki ir fanatiki,un ja vinu rokas kautkas tads nonak,vini neapstajas,bet iet lidz galam.Tev neliekas,ka tu blefo. Un pretejo tu man nepieradisi.
Dzēsts profils
10. apr 2012. 12:27Es to lietoju tad,kad izsaku savas domas,kas ir tikai skats no malas,tjipa-mans vispārīgs redzējums,bet tas nav domāts konkrēti par kādu personu,vai kādai personai...
Alise .. 10. apr 2012. 12:16..neuzskatu to vairs par apdedzināšanos....un zinu, ka katra reize būs savādāka...!
Dzīve ir pārāk īsa, lai apstātos pie šiem "deguļiem...Kāpēc atņemam sev savu dārgo laiku..laizot šīs apdeguma brūces?...
Man jau arī gadās..bet ar katru "apdedzināšanos"...tā sāpes mazinās...kam jāsadeg , lai deg..
Aļoša R. 10. apr 2012. 12:10Armīn, viens no interesantākiem jautājumiem weit amigosā!
Stāsts iz dzīves....viena vācu ģimene mežā atrada rudu runci, kas bija izvārdzis. Kaķi aizveda uz dzīvnieku patversmi. Runci apskatot ievēroja, ka tas ir ļoti vecs un bez priekwējiem zobiem. Ausī pamanīja mazu tetovējumu ar nummuru, pēc tā arī atklāja kaķa vārdu - Poldi, kurw pazuda 1996.gadā. Piezvanīja viņa saimniecei, kas bija izbrīnīta un ļoti priecīga, ka viņas mīlulis ir dzīvs...to nebija redzējusi 16.gadus.
Lūk, pats Poldi....
Kaķis var atgriezties arī pēc 16.gadiem, bet vīrietis diez vai!
IEVA I. 10. apr 2012. 12:08Pilnībā piekrītu Aivaram , bet rētas sāp un turpmāk uz visu skaties ar neuzticību , un eža kažociņu ir grūti pēc tā visa novilkt.
Dzēsts profils
10. apr 2012. 11:53Beidzamais laiks dibināt jaunu politisko partiju " Par trieciena iSturīgas keramikas ražotni".
Aivars K. 10. apr 2012. 11:49katrs tokš domā, ka tā ir pēdējā reize.. a notiek tā, kā notiek.. kā liktenis lēmis..ppp
Aivars K. 10. apr 2012. 11:48kas tur no savītušas rozes vairs par smaržu..p tāpat kā vēlā rudenī trūdošas alkšņu lapas ož pēc nebūtības jau..ppp
Aivars K. 10. apr 2012. 11:47lai liek kādu rakstu likdami, vienmēr tokš pavilks uz tā vīrieša birku..p nu kā tad lai *neenkurojas* citās ostās, ja tai savējā nav nekad miera..p
Aivars K. 10. apr 2012. 11:45re, dārzniecīt, kā nu iznāk.. žēl gan tomēr tā nebijušā.. ppp vot tagad būs visu mūžu jānožēlo, ka varbūt kas ellīgi labs palaists garām.. un neizbaudīts..ppp
Dzēsts profils
10. apr 2012. 11:30...atraisītība...atvērtība... viss pozitīvais!


