Paldies Tev, Kārli! :)  Tu jau saproti mani, vsm man tā šķiet- tas nebija uzrakstījums, gaidot ievērību kkādu, ne uz to pusi!! Tā bija mana tā brīža /un- ne tikai!/ sajušanās, tas, ko, rakstot it kā vienam cilvēkam, iespējams, vēlējos pateikt arī citiem- arī Cilvēki, mums tuvie, bet nesatiktie, kurus jūtam pat vairāk kā savus, tajās- iekšējās vibrācijās, tādi paliks arī tad, kad tas pavediens "tikai sarakste" satrūks.. vrb... JO- notiek jau tā, kā notiek. Un tad, kad starpā nostājas okeāns, tad saproti- ne visiem pietiek drtosmes un uzdrīkstēšanās paiet pretī pa taciņu, sev nezināmu, kaut nojaušamu gan... dmž.

Paldies, ka ielūkojies!! :) Tas man nozīmē daudz!!  

Atradu!!!! Tā bija saruna ar Liju Brīdaku /"Ieva"; 09.2016.; es pārlasu reizēm pēc tipogrāf.krāsas vairs nesmaržojušus žurnālus/:

"/../jo, kā pati saka savos astoņdesmit trijos gados,- kad tad dzīvošu, ja ne tagad?"
                     /visa saruna ir tik izlasīt vērta, ka... nu ja!!/ ..  

Neatkārtojama...

Bet varbūt, Vasilij, vajag kādu ekstrēmu?? kādu neordināru, iepr.galīgi nedomātu /kur nu vēl- plānotu-!!/ gājienu?? Nu pasaki- kad tad, ja ne tgd??? Nē, nu es jau saprotu- iepriekšparedzamība dod mieru un- galvenais!- drošību.. tā ir.. bet- tas, kas notiek neplānoti nemaz, savukārt- atgādina, ka esi dzīva/-s, pat ļoti!, joprojām!!!  

/paga! man pamaz laika šobrīd, bet vakarvakarā izlasīju ko jauku... ja atradīšu tā, ātrumā.../

nekādu joku.... skolnieka atbilde par jēgu  

ja tevi iedvesmo, kā citi skatās uz cipariem...lai tev labi klājas, lai tu pārtiec no nullītēm!...jo vairākas-jo-labāk!...
a mums veikalā nav ko no miljarda izdot...lūgums norēķināties ar karti!...viens atpalikušais tehno-el-sistāmā...bagāts, bet-nekonsekvents!
reiz braucu autobusā...arī...gala pieturā lūdza šoferītis...skatoties spogulī- to bagāto kundzi, lai savācis visa brauciena sīknaudu-man izdotu manas biļetes atlikumu no banknotes...izrādās, es visiem biju izmaksājusi...un vēl pāri palika..labi...labi-lai paliek.
vai tas bij pārākums...nu nē...tas bij stulbums...ir vietas, kur jānorēķinās ar Naudu,  ir vietas, kur ar-sīceni-pietiks...

Rāpies,rāpies iedomu debesīs,Max, un nesapinies tik garās pupas lapās.. Kad nomauksies,norībēs viss Tavs pagastiņš..bet es spriņģošu tālāk..Miku mē

Viņas abas bija labākās draudzenes-mūzika...

Arī manai nelaiķes sieviņai nebija matiņu,ķīmijoterapija,cits preperats sajaukts

Arī manai nelaiķes sieviņai nebija matiņu-ķīmijoterapija,cits preperāts sajaukts

ies pārbaudīt ticamību...tā nav depresija...bet-neuzticēšanās papīram...nopietnība...neraudi-zdaču dabūsi-par dzeramnaudu neatstāsi....tas jau iztālis nomanāms.

mēs mītam Para-Dīzē...uz Zemes...un esam tās radījumi, līdzās zālei, no kuras pārtiek lopiņi...kurus sagūstījām, lai nokautu, kad ēdamā pietrūkst-uz godiem-it sevišķi, lai var pacienāt viesus...lai nav jāklimst pa mežu ar bultu...riskējot-būs vai nebūs...esam no klejotājiem nedrošībā dzīvojošiem par nometniekiem kļuvuši...kad medījums ir drošs.
elle tev būs tikai tad-kad apmiglotu skatienu iesi tur, kur ceļa nav un redzēsi to, kā vispār nav...attapsies ellē....ko sagādā viens otram-cilvēki-manipulējot!...kā karavīri-iziet caur uguni un atgriežas-psihiski traumēti
elle..jā, tāda pastāv...zemes plātnes pamazām visu iešauj krāsnī/savā kodolā/-arī taisno kaulus...visas svētās kapsētas...
izglābsies tikai tie, kur saklausa Zemes basi...un aizbēgs, ko kājas nes....kamēr spēj!...un kā izrādās, visklausīgākie ir visstulbākie ko uzskatam-dzīvnieciņi bez seismiskiem iekārtu aprīkojumiem.
dabas vērojumi seko...bet tas cilvēks sācis ticēt saviem aprīkojumiem..radījis savus dievus-noteicējus...un iet bojā.

bija, ir un būs moderni  

nevis valodu...valodas ir-domas...atziņas.tās var paust jebkurā valodā-parādi-ierādi man darbu-Tēvs!
rakstīt...neko nenozīmē, ja rakstīto neīsteno..runāto darīja par rakstīto barons...kā piefiksēdams mutvārdu daiļradi..lai tā nepazūd...kā vārnai siers no mutes, lapsas vārdu izvilināts....
visi, kuri bij lapsas un uztvēra gudrības-tie-izdzīvos!

tauriņš reiz maskējās par tārpu...tā ir stadija..

neturi sevī ļaunu prātu..nosmacē to sevī un nelaid ārā..kas dīgst tevī kā nezāle lai pretnostatītos kā zobens-grīslis..pret grīsli no kāda cita...tas uzdīdzis pamanīs-ka nav ko apkarot...un izbrīnīsies par savu misiju...ka naids ir velts!...un tas nekādus augļus nenes....pasmaidi...kad esi gatavs nostāties pret grīsli asu...vienkārši-pasmaidi...par to visu-pasmaidi!

virtuvē to sauktu par karstas putras strebēju...kurš applaucē garšas kārpiņas...bet-fiziskie dotumi paliek spēkā-bez izjūtas...kamēr norimstas, kā atavismi....
kamēr kustas mēle -tikmēr dzīvo...pēc tādas programmas.

intereses ir mērķis...uz ko tēmē.