Mairita G. 1. apr 2012. 23:31

Ļausimies ar.Nekas cits jau neatliek.

ierakstam «Pretrunīgums.»
savsem k. 1. apr 2012. 23:29

Ļausimies amigosa genocīdam ..

ierakstam «Pretrunīgums.»
jana l. 1. apr 2012. 23:27

Tik traki nav, ir jau arī vienkāršās lietas, tās nav pazudušas, tikai tām, kā jau vienkāršām lietām, netīk spozme un publicitāte, tās ir skaistas pašas par sevi, tās dzīvo mūsos.  
Man arī patika *zudušais blogs*

Mairita G. 1. apr 2012. 23:26

Jā,Amigos slikti darbojas.Bet gan jau sarunāsimies.

ierakstam «Pretrunīgums.»
savsem k. 1. apr 2012. 23:24

Grūti runāt - ja amigoss šodien kā niķīgs ēzelis uzvedās ... te stāv - te iet , te atkal stāv .. Krīt uz nerva   .

ierakstam «Pretrunīgums.»
ainis s. 1. apr 2012. 23:23

zelta vaardi-aspazija...

ierakstam «Dzīve...»
Dzēsts profils 1. apr 2012. 23:19

.... bez spožuma un liekulības....



... vienkārši un no sirds ...

Mairita G. 1. apr 2012. 23:14

Es jau nepārdzīvoju,jo pagaidām tā īsti neredzu par ko.Bet esmu nolēmusi runāt to ,ko tajā brīdī patiesi jūtu.

ierakstam «Pretrunīgums.»
savsem k. 1. apr 2012. 23:11

Nav vērts par to īpaši  pārdzīvot .. Jāatcerās teiciens " Netiesā - un tu pats tapsi tiesāts'' ...

ierakstam «Pretrunīgums.»
El P. 1. apr 2012. 23:06

Jap...izvēli mums neviens nevar atņemt...to gan var spēcīgi ierobežot, taču es labāk "badojos", kā "ēdu" ko pagadās... Ar labu nakti, Ilona.

Mairita G. 1. apr 2012. 23:05

Kuku,dzīve mums sniedz iespēju novērtēt.Nevar par vērtībām smieties.Grūtāk jau cilvēkiem ar zvaigžņu slimību.Viņiem tik grūti pieņemt citu domas.

ierakstam «Pretrunīgums.»
IlonCis I. 1. apr 2012. 23:04

Paldies! Ar labu nakti!
Vienkāršas lietas neizzūd, tas ir tepat, blakus...Izvēle ir katra paša ziņā.

El P. 1. apr 2012. 23:04

Atvaino, Mairita, ataču es varu iedomāties, kā būtu dejot kādā konkrētā vietā, kā garšo kāds ēdiens, kā to pasniedz, kā varētu notikt teiksim vakariņas, taču es neesmu iemācījies dejot un ēst blogos, un domāju kad nekad to arī neiemācīšos...

savsem k. 1. apr 2012. 22:59

Nuja - jābūt saskaņā ar sevi  

ierakstam «Pretrunīgums.»
Mairita G. 1. apr 2012. 22:58

Tā laikam vienkāršā.Sākumā jau ir jautri uzdejot vai paēst kādā blogā,bet drīz sāk parādīties vēlēšanās pēc kā dziļāka.Kad pārspried interesantas tēmas un gūsti ko sev,laiks neliekas zemē nomests.Bet pie nopietnām tēmām vairāk parādās patiesā seja.Tad nu mēs izvēlamies klipiņus un fotogrāfētas delikateses.

El P. 1. apr 2012. 22:57

Reizēm gan ir sajūta, ka nav vairs nekā īsta un patiesa, taču laikam tev taisnība Elpa, īstām, neviltotām lietām un sajūtām spozme patiešām nav vajadzīga, jo tās jau pašas par sevi ir vērtība...

Mairita G. 1. apr 2012. 22:53

Kuku,laikam jau tomēr jāmāk stāvēt pāri,bet tad liekulība turpinās savu uzvaras gājienu.Ne, tomēr jārunā,lai vismaz būtu saskaņā ar sevi.

ierakstam «Pretrunīgums.»
El P. 1. apr 2012. 22:52

Arlabunakti, ja nejoko Maija...

savsem k. 1. apr 2012. 22:49

Nuja - der kādam uzšaut ik pa laiciņam ...

ierakstam «Pretrunīgums.»
El P. 1. apr 2012. 22:49

Nav jau nekādu karu...vienkārši daudziem tieši šodien padejot sagribējās...un dažiem ir lielas pēcpuses, tādēl visiem vietas nepietika...uz okeānu tagad vari paskatīties Sandijas blogā...

Autorizācija