Robežas ir visam, tikai cik tālu katrs mēs tās palaižam, noteikti kautkas atradīsies kam nebūsi gatava.

ja ļauj sevi izmantot, tad to kāds noteikti arī dara, pēc pilnas programmas, cik kurš ir vērtīgs, to tikai mēs paši zinam:)

Nu tad tie, kuri ne par vienu nespriež, lai arī sprauž dzīvei robežas. man labpatīk dzīvot bez tām.

Es neparvienu konkrēti neko neteicu, vismaz sākumā, kamēr nedevāt man informāciju par savu spņošanu, un tagad es te kauto atkal ne tā...

Līga , tā ir - mēs traki gudri spriest un sakārtot citu dzīves , un bezpalīdzīgi bezmaz , kad tas jādara ar savējo ...

...man patīk...

Es nespriežu ne par vienu, katrs izsaka savas domas.

...otrā jau saskatām to, kas ir mūsos pašos...

Protams, ja dzīvo fantāziju pasaulē , kā Tu iepriekš minēji.

Kuram patīk, tas lai arī dzīvo tai ikdienā. Neviens nemaz tā arī nevar noteikt- te, redz, sapnis, te jau īstenība. Katram mums ir sava īstenība, un man, piemēram, nepatīk tie visa zinātāji- lūk, te ir reālā dzīve, bet tev ganir sapņi! A varbūt ir tieši otrādi...

Lāčuk , un pasaki , kā var otrs zināt , kā tam citam ar tām sapņu robežām - vai nav tā , ka spriežam pārsvarā pēc sevis , pierakstot to otram  

man dzīve ir rožaina...    ...viss ir atkarīgi no pašiem...

Nežēlīgi...sēdināt uz zemes.... priecīgos....

Protams ka katrs reizēm pasapņojam, bet ir jāredz robeža kur beidzas sapnis, vai iedomu dzīve, un sākas ikdiena, ne tik rožainā. Par to bija blogs.

AnDa, nu redz savs labums ir ar no sapņošanas...

kam man princi... tas vecums jau ir garām...   ...man patīk, ka mans princis nu jau ir karalis...

   ...par kleperiem   ...nesmīdini, nevar vairs bet art tik un tā gribas ....vismaz pafantazē un pastāsat draugam ....un pārējie sajūsmā....kaut gan nekā tāda nav un nevar būt

...forši... bet tas labais vecis nemaz nezina...ka nupat traki seksojis
vai nav feini? Citādi sodītu par izvarošanu...

Piekrītu Lāītei, ka

Sapņi ieskicē vēlamā aprises , ko pēc tam meklējam reālajā dzīvē

Stereotipi ir tāpēc , lai tos lauztu .