Un kā vēl  

...ļooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooooti...

Es šovakar izskatos bīstama , Ivo  

...L>E>...saņem pa kājstarpi, ar vārdiem, no viņām, ko pats nonievājis, ...nu superrr...

        Privātajā sarakstē es neblogoju, bet kaut ko filozofisku atļaujos tikai tad, ja nav jūtams dabiskums.  Tukšums ar kautko prasās tikt aizpildīts.
        Par jēlībām gan jūs neko nevarat teikt, jo tādas es nemēdzu lietot.  

Varbūt ko nomierinošu , Vivu  

Patiess kompliments spēj visai nelāgu dienu pārvērst jaukā.
Toties jēlība var sabojāt omu  ne tikai uz vienu dienu.
Tavi blogi ir diezgan pliekani, ja kas.

Nuja , alegorija par alegorisku miegu ..., labi , ka ne par letarģisku , Ivo ...

        Tik nesaprotu priekš kam cilvēciņiem, kuri savā starpā sarunājas, vēl vajadzība atrasties un  tērzēt publiskajā telpā !!! ???
        

Tā bija alegorija ..

Neesmu vēl gulēt gājusi ..., ja kas .

Kukū  

Ne , man viņas disciplinētas .

Nezinu, ko Tu tur šodien esi "pieražojis", nav laika iedziļināties, slinkums tādus garus penterus lasīt (ja runa nav par mūziku "apdalītiem ļautiņiem"), bet - "Kļūda premisā atspoguļosies secinājumā." /autoru neatceros, bet tā ir klasika /

Kungu nepatiesā seja  

Laiks mosties, Vivu  

No problem , audzēsim kaņepes , brauksim ar veļasmašīnām , un ja vēl automāts - zuper !

Tu saki komplimentus ( tavā izpratnē gan tie ir velns viņu zina kas) tikai lai dabūtu komplimentus pretī? Nožēlojamā niecība, vairāk nekas. Par ko izteikt komplimentus tev? par tavu "izkopto" literāro stilu? "Izcilajām" zināšanām par sievieti kā tādu? Par tavu nevīstošo derdzīgumu? Par ko īsti?