Liec taču tam sunim mieru, saki kā ir   gribas taču beidzot visu skaidri zināt

kas par uzmanību, lāci....nu tikai centies pareizi izmantot

Vai.. Man blogs veltīts, tas nekas ka netīrs un visi mani necieš, bet šada uzmanība no Tavas puses, tas taču kā trīszvaigžņu ordenis     

Ta ir musu vestures dala.     

Aga,pūkains mīļums,tur jau tas suns arī ir aprakts..

Laikam tu to pūkaino lāčuku gribi palaist uz pukaino kažociņu.

Man ir vienalga,ko šie dara savās guļamistabās,bet iziet ielās ar -lūk es tāds un dodiet man ceļu,tā jau ir nekaunība un kāpēc gan valdība neieklausās lielākajā vairumā savas valsts iedzīvotāju,kuriem arī ir tiesības būt pret šo gājienu.

Bet tak pusdienlaiks......

Kā lai es to nzinu, es tāds pūkains

Nu,nu..man šķiet,ka Tev arī pašam ir klusa nojausma-par ko

Satiekas divi vilki, viens saka:
- Es vakar tādu dīvainu zvēru notiesāju: gluda āda, mugura brūna, vēders balts, ķepas pēc kūtsmēsliem ož...
- Muļķi, tas taču mazdārznieks.

Nu neesmu baigais minētājs, bet vari arī tā ka citi nereddz, citādi viņi arī gribēs

Hmm...es te tagad aizdomājos,ka to varētu nosaukt ,tā teikt-cienībai,lieliem burtiem un tā kaut kā

Vai ar pirmo vārda burtiņu pietiks?

Kādai blondīnei bija apnikušas anekdotes par blondīnēm tāpēc viņa nogrieza savus matus īsus un nokrāsoja rozā.
Kādu dienu blondīne devās uz laukiem. Pa ceļam viņa redzēja aitu baru un zemnieku. Viņa jautāja zemniekam: "Ja es uzminēšu cik aitu ir tavā ganāmpulkā vai tu man vienu atdosi?"
Zemnieks piekrīt. Blondiine nosauc pirmo skaitli kas viņai iešaujas galvā un par brīnumu tieši tik aitas ir zemniekam.
Kad blondīne izvēlējusies to aitu kas viņai patīk vislabāk zemnieks saka: "Ja es pateikšu kāda ir tava īstā matu krāsa vai tu atdosi manu suni?"

Vismaz varēji rozes ar smaidiņu ielikt.

Arī tās saaugs un sāpēs aizmirsīsies, veseļojies  

Ilze,lai tā būtu,pierunāji-ticēšu,ka Alberts ir labs kulinārs un kūkas ir garššššīgas

Un ko tad redzi, ko   Varbūt pačukstēsi lai es arī zinu kāpēc tieši mani izvēlējies

Gotlandē lācis ar zakīti labi uzvedusies un viniem meza feja piedāvā izmantot trīs vēlēsanās.
    Pirmā vēlēsanās lācim.
    -Es gribu lai visi Gotlandes lāci būtu lācenes.
    Zakītim.
    -Es negribu ar kājām skraidīt man vajadzētu velosipēdu.
    Otrā vēlēsanās lācim pēc kāda laika.
    -Tagad es gribu lai visi zviedrijas lāci būtu lācenes.
    Zakītim.
    -Tas velosipēds jau ir pa lēnu,tagad man vajadzētu mopēdu.
    Tresā vēlēsanās lācim.
    -Nu vispār es gribētu lai visā pasaulē lāci būtu lācenes.
    Zakītis tikai braukā ar savu mopēdu un lāga nedzird ko tā feja vinam jautā.Pēc kāda laika tomēr sadzdird.
    -Ko es vēl gribu? Man jau itkā neko vairs nevajaga bet ja vēlreiz var vēlēties tad es gribu lai lācis būtu zilais.