Dzēsts profils
15. mar 2012. 14:49...ja nebūs likumu...policija paliks bez darba...sievas bez mīklas ruļļa, vīri bez makšķerēm un bisēm... ai-ai-ai...nekārtības sāksies
Dzēsts profils
15. mar 2012. 14:46...vārbūt jāaiziet pie friziera...jānomaina imidžs...
Jāsāk ar SEVI
Dzēsts profils
15. mar 2012. 14:44Runa laikam ir par blondinem
Moon M. 15. mar 2012. 14:43Un vispār-man laiks pie frizierītes..........
Jauku visiem novakari.
Aleksandrs V. 15. mar 2012. 14:43Zinu sievietes,kurām neatbilst ne viens faktors !
Moon M. 15. mar 2012. 14:42Lāčukiem no amigosa var arī atšķaidītu...........tā kā.........daudz nevajadzēs.
vienkārši E. 15. mar 2012. 14:39Ir Frēzija,ir gan ,tik vajag vajag pašiem atvērties ...
Moon M. 15. mar 2012. 14:39Man dārzā ir plastmasa muciņas......gan kāda derēs
Moon M. 15. mar 2012. 14:37Nu Lāčuk......... daudz te ņemsies....nokļūsi arī Tu tai kopējā burciņā............
Frēzija v. 15. mar 2012. 14:35.... taisnība vien ir , par to bagātību.... mums ir dots tik daudz ko mīlēt ......
olegs v. 15. mar 2012. 14:31Tagadējais kontents tāds nopietns palicis.Daži cilvēki vien spējīgi te pajokot un pasmieties.
Aleksandrs V. 15. mar 2012. 14:31 Mazā,sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Ātri ātri steidzas viņa,
Rokā zelta pātadziņa.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
Līdz ko jaukie sapņi beidzas,
Viņai projām jāaizsteidzas .
Ilgi,šķiet man,projām biju;
Nu es atkal ieraudzīju:
Mazā,sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Sidraboti pakaviņi,
Zili puķu iemauktiņi;
Pavadā kā pērles sienas
Senās,mīļās bērnu dienas.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
Frēzija v. 15. mar 2012. 14:31Tikai šaubos .... vai vienmēr ienaidniekam mūsu piedošana vajadzīga, par pārējo
Frēzija v. 15. mar 2012. 14:29Katram ir sava vieta un laiks,kas notiksies, ja dzīvē visu darīs tikai joka pēc. Māku atšķirt, kur humors ..... kur nopietnāks par nopietnu
Frēzija v. 15. mar 2012. 14:23 Dziedi līdz
Pasaciņa
Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Ātri, ātri steidzas viņa,
Rokā zelta pātadziņa.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
Līdz ko jaukie sapņi beidzas,
Viņai projām jāaizsteidzas.
Ilgi, šķiet man, projām biju;
Nu es atkal ieraudzīju:
Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
Sidraboti pakaviņi,
Zili puķu iemauktiņi;
Pavadā kā pērles sienas
Senās, mīļās bērnu dienas.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
/Aspazija/
