Puteklis A. 7. mar 2012. 11:3816! piefiksēju jau ne vienu vien reizi...
Dzēsts profils
7. mar 2012. 11:24Biju nomodā visu laiku, tikai ļāvu padarboties, bet varēti tās acis ar nokijas palīdzību parādīt, vai tiešām zaļas
Valdis V. 7. mar 2012. 11:22vēl jau saka - ja nevienam nevajag, tad man ar ne
Vineta V. 7. mar 2012. 11:17No mūsu vecākiem mēs esam saņēmuši lielāko un vērtīgāko dāvanu - dzīvību. Viņu mājas tiešām būs vieta, kur vienmēr var atgriezties, kur mūs vienmēr gaidīs ar atplestām rokām. Paldies viņiem par to.
Valdis V. 7. mar 2012. 11:14ja vara pieder tautai, tad mūsējā nu nemaz par savu īpašumu nerūpējas.
Skaidrīte G. 7. mar 2012. 11:13Jā, Aivar, esmu šad tad dzirdējusi tādu atbildi ! Gan tikai 1.daļu - visi gribējuši, tikai es pati ne !
Alise .. 7. mar 2012. 11:10..dzīvē ir patīkamās un derīgās situācijas...tad nu , lūk, tās derīgās ir tās, kurās ir jāatrod tas pozitīvais...Tas nav viegli, bet tieši tās situācijas ir mūsu mācību stundas...! Pamazām mācos. Lai jums arī izdodas!
Skaidrīte G. 7. mar 2012. 11:05Iespējams !
Man mājas ir vieta, kur labi jūtos .
Sandris X. 7. mar 2012. 11:05Drošajiem pieder pasaule , kaut vai to neilgo laiku , kamēr lido !
Dzēsts profils
7. mar 2012. 11:04....atstāju pie migas savas zaļās acis....kad modīsies....sapratīsi ....
Aivars K. 7. mar 2012. 11:04ne tikai vecāku mājās gribas atgriezties.. ir arī citur mīļie, kas gaida..))
Valdis V. 7. mar 2012. 11:03tāpēc ka ziemā nav medus un nav ogu. bet iet uz rimi iepirkties lāčam nav naudas, jo nav kažokā kabatu, kur maku glabāt. un lāču migai nav hipotēkas.
Aivars K. 7. mar 2012. 11:03vēl viena atziņa : visi gribēujuši, bet neviens nav paņēmis..p
Aivars K. 7. mar 2012. 11:01ja no kritiena baidīsies, tad visu mūžu pa kūts pakaļu jākašājas..p bet tur arī no sūdu čupas var novelties..ppp

