Gunār, tu laikam ieliki Annas Emmo iekšējā Es, pašportretu,
tā ir ka velnam kutina ūsas, tas sāk šķaudīt

Likteņi kā zemes dzīslas, kā visas zemju upju kopa,
Kā vēnu dzīslojums, kas izspiedies pēc sūra darba,
Šo upju daudz, bet liktens viens,
Kas pateiks vārdu pareizo, kura upe Tava.

Bet dziesma kur dzied Intars, ir lieliska!

Upes , kā cilvēki - dažādas tik ..., cilvēki - upes kā ...

https://www.youtube.com/watch?v=PIjxuheQg0I

Sandri !  
Upēm , kā cilvēkiem - gan rāma plūduma laiks un vieta..., gan ->>> draisku palēcienu krācītes uzrīkot - laiks !  
Cilvēkiem , kā upēm , savi klusie - dzelmju atvari dziļie ...

Max ..., paldies par šo īpašo dziesmu ..., par mūsu likteņupi Daugavu - paldies !

Dzīves ūdens, nāves ūdens
Daugavā satecēja,
Es pamērcu pirksta galu,
Abus jūtu Dvēselē,
Nāves ūdens, dzīves ūdens,
Abus jūtam Dvēselē.

Tik jauks bilžuks , Kevin ! Upe - maigi sirsniņu skaujoša !  
Plūst mierīga un rāma , savu mērķi apzinoša ->upe ...,   par savu izvēli pārliecināts , savam Sapnim pretī ->cilvēks iet ...

Ko veido upe tik mierpilnu cilveekam,tas ir,kad tai nav nekaadu shaubu,taa ir paarliecinaata tikt tur,kur vinja dodas un neveelas,nekur doties citur

Nu nezinu..veros šajā bildē uz šo cienījamā vecuma kundzīti.. uz šo skatienu,ko raida mums..uz šo viņas ietērpu, kas viņu rotā un šķiet,ka ar savām dzīvesgudrām acīm tā lepni aizkadrā saka:"Es lepojos ar to, ka, pirmamkārtām, esmu  Sieviete..mīlēta Sieviete!!!"

Anne Emo,   Meistarīgi tu krāmē savus vērtīgos domu graudus.Man bija gods  tos saņemt!        <Diemžēl tu esi pieskaitāma piktām,niknām !> Labsirdīgie dzīvo ilgāk!

Vasil..abiem puikām putekļu lupatiņas rokās un, lai pucē plauktiņus

Man personīgi patīk šo origami lupatiņu locījumu māksla

Balta jûra
Zala zeme
Latvei vàrtu atslédzina
/J.Rainis/

Rūpes un gādību no savas ģimenes !

Kad sabirzīsim putekļos , tad jau vienalga būs !   Dejot un dzīvi baudīt vajag tagad , kamēr cilvēki esam !

Upes dažādas , ir arī straujas un krāčainas !

Brituks informēts,tiks abiem puikām,ne Madonnai

tas ir marss...vai tu uz tā redzu kaut vienu bijušas dzīvības pazīmi...bet mēs to uzskatām par savu Nākotni...domāju, ka Nākotne pieder Venērai...saullēktu tuvākajai...bet mēs esam dabiski pietuvinājušies rietumiem...aizejošajam Mānam...
..un tā arī jēzus noskatījās uz šo zemi...žēl tam bij tās...jeru-saļimas...
bet par sevi neraizējies, viss ir Dieva rokās
man patīk Zemes ciklā pļavziedu un putnu ēra...tas līdzinās romantismam tās dzīvē....
bet cilvēku toreiz vēl nebija....

ko Viņai vajag lūk tāds ir jautājums...
tu jau sen zini-dzīvs..bēgošs, izvairošs-vai padevies-miris...tu piederi Viņai!...mūžības nolikumam...temīdai, kura neskatās, ko domā, ko ceri, uz ko tiecies-tu vienmēr piederi Viņai un Viņa no tevis nekad neatteiksies!...kā neatteicās Burve no zīdainīša, kuram bij lemts pirkstiņus sadurt ar vārpstiņas adatu un asinslāsi no sevis redzēt..un tai pašā brīdī tas kļuva par apzīmogojumu!

ak jā...sanāca kaut kas līdzīgs senekas tragēdijām...mīdijām...bet tās tevi aicina-vienmēr-nekad neatstās tukšiniekos!///laipni gaidīts aīda valstībā    ...un nekad! nesadomā vairs miesām apaudzēt Romas katakombas!...no atpakaķgala...kad vecais jauns top!...kā smilšu pulkstenis-bērts-otrādi griezts!
lai tavi un citu kauliņi labi grabinās savā starpā, kad ielido sikspārnis-diendusai///hrrrrr...hrrrr...