Aga, ja es neatbildu, tad tev gaidaamas nepatikshanas, taapeec labaak klusee lupatinjaa:Dkameer man dusma norimst.

.....jā, nu te vnk nav, ko piebilst....

— Kad manai vecmāmiņai
bija artrīts, viņa nevarēja
vairs noliekties un krāsot
savus nagus. Tādēļ mans
vectēvs to darīja viņas vietā,
pat tad, kad viņš pats rokās
dabūja artrītu. Tā ir
mīlestība.

....es to teicu par visu uzrakstīto, izceļot šo vietiņu, tik īstu...

nu bet laikam patiesi teikts...lai gan es saku-mīlestība-tā ir Dievu dāvana...

tu saviļņoji mani
ar savu klusumu...

jaukus sapņus!

Sievietes pieprot ne to vien ...

Nuja - bez ticības nav Paradīzes ... Labunakti   !

kas zin-varbūt tā ar notiek..tik mēs laikam nebūsim tie laimīgie,jo esam bezdievji..

Dzīvi dzīvot,ne viss tēlot,sesadegt,bet mūžam kvēlot!

Ja varētu uz jaunu pārcelties - dvēsele būtu nemirstīga  ...

Bet dzīvē ir jāraud un jāriecājas tad būs vismaz līdzsvars.

Jā ... sasodītā dvēseles māja - pamati sadrups , sienas ķirmji sagrauzīs un vējš jumtu noraus ....

Nuja , Andrej ..., vnk pieņem bloga virsrakstā rakstīto kā aksiomu , un būs OK !   

tas tiešām...žēl,ka tā notiek...visdraņķīgāk tas,ka noveco ķermenis...dvēsele vienmēr jauna..

Pareizi šo pārmācīja !   

L A B A I S !