Laicīgi sapratām,ka tik svarīgus kaujiniekus velti nezaudē.Lai iet tas melnais bruņinieks.

Aha , paldies ka pažēlojāt   !

Ņem par labu.

Cik jauki    ..

Raudāsim,raudāsim.Bet vēl gan padzīvo.Lai tas zvaigzņu zaglis zog vesels.Mums Tu svarīgāks.

Nu labi - stāvēsiet pie gultas un raudāsiet ...

Ceru jau,kad ienācēji izrādīs pienācīgu cieņu aborigēniem Nu iešu nolikt rindā savējos un nolasīt priekšrakstus kā jaunās mājās jāuzvedas

Es taču nedraudu.Mēs Tevi apglabāsim kā pienākas zvaigzņu sargam.Mēs Tev medāli piešķirsim, un atļausim nomirt dabīgā nāvē.

Tir ir draudi ... vai kā ?  

Ir jau naktis,kad zvaigznes nespīd.Gulēsi zarkā.

Tev jau tāpat man būs jāmāca kā ar viņiem apieties.Nezin kā tik tie mani niķi pieņems jaunpienācējus.

Man nav laika .... jāguļ   .

Tas jau pokerā viņas nospēlēs.Savsem kuku,viss tikai Tavās rokās.TU esi labākā kanditatūra.

Kā iedomājos...kad vajadzēs šķirties Bet Tu taču man atļausi reizēm ar viņiem paspēlēties šķiršanās sākumā vismaz...

lai amigosa Melnais ģenerālis viņas aizstāv ....

Tad gan es varēšu niķoties.Tad man būs tik daudz niķi,kā sunim blusu.

Valdiņš var nokavēt zagli savās atmiņās gremdējoties.Savsem kuku,esi gatavs aizstāvēt zvaigznes.

Mjā ..., dilemma ...

Bet es naktī nestrādāju ...

Valdim no asinīm bail - kartīga sargāšana nesanāks ...