Bet dziesmas jau dzīvo mūžīgi........un ne tikai dziesmas

Neredzu vajadzibu.Ka ir ta ir labi.Bet tas atiecas tikai uz mani vienu.

Lai jautrāk ...plūst...

let your love flow (The Bellamy Brothers)
http://www.youtube.com/watch?v=2_8UI8h7doA&feature=related

Antropologi, etnogrāfi, sociologi un psihologi jau sen ir noteikuši relativitāti tādiem priekšstatiem kā "tipisks vīriešu" vai "tipisks sieviešu". Jo, piemēram, tas, kas vienā sabiedrībā tiek uzskatīts par vīriešu amatu (rakstura iezīmi, uzvedības modeli), tas citā par sieviešu. Visā pasaulē novērojamā vīriešu un sieviešu sociālā un psiholoģiskā raksturojuma daudzveidība un principiālā cilvēka bioloģisko dzimumu raksturojuma tāpatība vai identitāte ļauj zinātniekiem izdarīt secinājumu, ka cilvēka sociālo lomu atšķirība nevar tikt skaidrota ar viņa bioloģisko dzimumu. Šim nolūkam zinātnieki lieto terminu genders (gender), kas ir sociālo un kultūras normu kopums, ko sabiedrība nosaka vai uzdod veikt cilvēkam atkarībā no viņa bioloģiskā dzimuma.

Genderu sistēma vai genderu lomas (normas) tiek veidotas jau bērnam piedzimstot – bērns tiek atbilstoši dzimumam ģērbts, audzināts, viņam tiek radīts priekšstats par to, kāds ir "īsts vīrietis" un kādai ir jābūt "īstai sievietei". Vēlāk šīs normas tiek uzturētas pateicoties dažādiem sociāliem un kultūras mehānismiem - literatūrai, masu medijiem.

nu Martiņ,pilnmēnes jau sen kā pagājis...tagad jau tikai oi oi atlicis...

V.Plūdonis dzīvoja pāri laukam - pretī manai vecmāmiņai no tēva puses.................

Es jautāju mūžībai, kas mīlestība ir, kas ir viņa neizprotamā?
Un mūžība man deva šādu atbildi:
Mīlestība un atziņa ir viens, un ciešanas ir viņu mērs.
Ciešanas un laime ir viens, un skaistums ir viņu mērs.
Skaistums un bezgalība ir viens, un dzīvība ir viņu mērs.
Dzīvība un nāve ir viens, un mūžība ir viņu mērs.
Es jautāju mūžībai, kas mīlestība ir, un mūžībai nebij vārda, ar ko atbildēt…fr. Barda

Censos,nedomat un neplanot.Ka ir ta ir.

incanti ar viņām - Valdīti, aiziesim uz Lapi (Lapas, mājas bija tādas), pēc piena - ejam, vēsi. Es ar ričuku, tad vēl trīsritenis. Kamēr pa grunti, tikmēr es minu kā lielais   kanna uz stūres, čikeniekā. kā lejā pa upesgravu - nevelk, buksē, jopiķ...vecinā - vienā rokā kannu, otrā manu trīsriteni, trešā...cik vispār omītēm bija rokas, kas mūs tādus pacēla no smilškastes?
es kad atnācu no "krieviem", eju mājā iekšā - ši kaut ko rīvē ar lupatu pa plīti, pat galvu nepagriezusi pateica - ko, Valdiņš, vai. Man pat asara izbira, jopiķ. Es paņēmu viņu rokā, buču. Šī saka laid mani zemē, man galva reibst. Un viņa mani nesa rokās, ko. Uz Lapi, pēc piena.

Reiz bija,bet izgaisa.

Paldies.   

Jā, man viņas abas bij mīļas, kaut gan reti tikāmies, bet gaidīju ļoti  

Būs Moon bez.........ai,ai........... -lai notiek uz visu banku.

A ko domāji?