Tad visi savus mērķus jau sen būtu sasnieguši un nelaimīgu cilvēku nebūtu....

            Un atkal man jāsaka : esam tik dažādi....Kam tā ir spēlīte, joks, bet citam tā ir LIELĀKĀ PATIESĪBA.... Bet varbūt no NESPĒJAS atšķirt spēlīti no īstenības arī rodas visādas klizmas?  

Esmu reālists un dzīvoju šodienā bez spēlītēm, protams amigosu neskaitot, te tikai spēlītes

       bet vai katru apetīti vērts apmierināt?

M - jāāā - cēlās skaistās meitenītes - nabadzītes....,kā to visu pārdzīvosiet...,,..pamodos un ieraudzīju......,, .Ak tu Jēziņ......

Visam jau ir sava robeža........, kaut gan apetīte aug ēdot

          Nu redzi, Lāčuk....Tad  NEKO....   bet varbūt tās daudzās spēlītes atsver vienu skaistu izsapņotu īstenību? ....

Nu tad neko

              Jā, nu tieši ar APRĒĶINU prātiņš laiakm visvairāk draudzējas... Tikai CIK LIELU aprēķinu.....

         Droši vien, ka gribās. Bet, ja paši neapzinās, patiesību neprot pieņemt?

Katrā vietā savs prāts, savs aprēķins un savs mērķis

Ptiesu gribas visiem, pat tiem kuri spēlē.

         Prāti ir DAŽĀDI, diemžēl.....

           Bet, ja cilvēkam SPĒLES vien bijušas bez patiesības? Gribas taču kaut ko TAUSTĀMU....Vai ne?

kas tad tas par prātu?

                   Bet, ja tas PRĀTS neapzinās, ka tiek tikai čakarēts?...

Tad slikti spēlē, un pati vainīga

Un ja nezinu, ka negribu čakarēt   prātu.

            Bet, ja nesaprot? Ja visu pieņem par  PATIESĪBU?

Esmu pieradis pie cilvēkiem kuri zin ko grib. Spēles jāspēlē tā lai saprot ka tās ir spēles