Draugiem.lv portālā sameklējiet "Velta Cīrule"
Velta Cīrule ir cietusi no Arņa Vilemsona

vai tās ir nakts pārdomas?

Kā es saprotu tavus mīluļus, sonja!

????????neuztveru domu

Jā, noteikti mazas ķepas ir jāapauj- ka nenosalst   Mani pūkaiņi  šoreiz vispār atteicās iet ārā- saimniec, ej ja gribi, bet mēs šeit pat paliksim- katram kaķim ir sava iecienītā gulta, sega, siltumā un omulībā..

Pie adītiem lip sniegs,kad tie dabūn mitrumu,šitie noteikti ir labāki......

Superzābaciņi !   

kas šāds jasaūpē....

http://www.youtube.com/watch?v=OrIMIM4xRBg&feature=autoplay&list=AVGxdCwVVULXde2mjBv1NHyIhfd61xJtW8&lf=list_related&playnext=5

Tak kādu zābaciņu jāsarūpē ...

cik saprotu rovan tu atgriezies pie savas bijusas.......pareizi dariji

Vienkārši Skārleta 12:03
Izklaus'as pēc piskreminācijas,bet ļoti ceru,ka tas man tik tā izklausās!

Vai tāda domu biedru grupa arī pastāv  

Sludinājums .
Mainu sievieti - 1 gab ., 40 gadi ,... pret 2 - vām 20- gadīgām ..., ar manu piemaksu ...

Savējo kranci dabuju gandrīz nest, pārāk tālu aizgājām.

Sabiedrība, kuras pamats ir bailes, apātija un naids,izveido sistēmu, kas būtiski ietekmē indivīda laimi. Tā apspiež pašizaugsmi , uztur ciklisko uzvedības modeli, pārākuma un pakļautības struktūru un klases sabiedrībā, kas balstās uz nepatiesiem ideāliem.
šis ir no Mark ZImmerman un viennozīmīgi atspoguļo šodienas sabiedrību.
mē varam iet uz vēlēšanam un vēlēt,vienalga nekas nemainīsies,problēma neslēpjas atsevīšķos cilvēkos,bet sabiedrībā kopumā.
  Einšteina ārpāta definīcija ir, darīt to pašu atkal un atkal,bet gaidīt atšķirīgus rezultātus.
kopā mēs netiksim ārā no šiem mēsliem,bet gan katrs atsevišķi.

Bez mīlestības nedzīvojiet,
Bez mīlestības viss ir mazs!
Bez mīlestības dūmo krāsnis
Un maizi negriež nazis ass.
Un kāds ar atdauzītu cirvi,
Ar trulu cirvi dienas tēš,
Un dīvains apnicības velniņš
Uz spožām gardīnstangām sēž.
Un it ne velna nevar saprast,
Kāpēc uz loga puķes zied,
Kāpēc no rītiem vajag celties
Un kāpēc vajag gulēt iet.
Bez mīlestības nedzīvojiet,
Jo nav kas ņem un nav kas dod!
Un viens tu dzer no savas krūzes,
Viens savā maizes rikā kod,
Viens ej un pats pie sevis smaidi,
Viens savu rūpju vagu ar...
Cik daudzi cilvēki tā dzīvo,
Un izrādās – tā arī var.