https://m.youtube.com/watch?v=ObntvRcKMrE

Neko,no tava mineta nedariju.Tagad jadoma ka to lieko nost dabudt.

Nja, viss ir, arī rotenīte, lielā draudzene.

Paskatījos pa kabatām-ir gan papīra,gan metāla nauda.Šķīvi vēl pameklēšu kuru,no dārgākajiem noteikti ne.Dēls jau sauc,ko vēl sadomāji!Bārties arī man sanāca uz suni.

Man labāk patik galis saslikos,,kam to gaili ar visam spalvām,kas auros ka traks? spalvas spilvena un gaili pasu pannā   

Notiek iekāpšana reisā Nr. 2017. Jūsu bagāža drīkst sastāvēt tikai no 2016. gada atmiņām. Reisā netiek ielaistas bēdas, skumjas, sāpes. Lidojums ilgs 12 mēnešus. Piesprādzējiet jūsu drošības jostas. Nākamā pietura - Laimīgais gads. Novēlam jums visiem, visiem, visiem jauku lidojumu!  

Katrā naimiņa jau būs,,
Tik nez vai ari starp cilvekiem
Tev ari priecigi,,,

Man visu laiku nauda kabatā grabinās,,nemaz nezinu cik tur ir,bet ko skaitisi,lai tik grab,kamer ir ko grabinat,,
Nakti gan bāros,,tad jau laikam visu gadu būšu nikna,,īpaši naktīs
Trauki gan neplīsa,bet paspeju nomazgat un sakārtot lai ir sausi un smuki tīri    biju čakla,
Neatliku uz ritu ko var izdarit naktī

Kaimiņiem gaidāms mazs gailēns  

Paldies  

Nē, neplīsa. Naudu arī neskaitīju, iedevu bez skaitīšanas, laikam būšu nabags visu gadu  

Naudas skaitīšanas diena!         Es saskaitīju un nav nekāda prieka. Lai uzinātu kas ir laime,steidzīgi jāsaplēš trauki! Bet no kā tad es ēdīšu?

un tas saucas-vistas aklums.

ceļamies ar gaiļiem...gulstamies reizē ar vistām....
tas ir vienkārši-gailis paziņo par saulīti/jaunu rītu/...vistu acis apklājas ar plēvīti...kad tā vairs nav saskatāma...bet gailis jau pirmais laktā-aizmidzis...vistas tikai seko.

ah...lai tas Strādā...kā vas...smags fizisks darbs...ko lai saka...uzņēmās tas pats

pie vistām gan tā nenotiek...
sapnis šis būs jāatliek...
visām vistām gaili vienu
ka govs nenorauj ar pienu..
savu vienu bulli
kā cūka savu kuili.. nenorāva...bet deva citām ar!
tā tas ir bijis...un tā tas vienmēr būs

un tā notiek vienmēr...mēs nevēlamies, kad kāds priecājas...jo neredzam tam iemeslu...tas taču ir nabags...un nesaprotam, kāpēc tik priecīgs...bet viņš...vienkārši-bauda dzīvi...un lovī...visur saskata prieku!

ir tā...ja esi pašdarbnieks...darbojies ar savu skatu..bet kādi ierauga un grib lai kalpo zem pātagas...pildot pasūtījumus...teikšu atkal vienu-neviens mākslinieks tam neparakstīsies...varbūt, ja dzīvība karājas matā galā-kaut kā lavierējot atrakstīsies un uzdzejos kādu peršu savam vadonim...diženajam, kurš pašlaik ievēlēts...bet tas viss ir pārejošs...un es neesmu apavu tīrītjzēns, kurš redzēja, ka ienāci pilsētā netīrs...aplipis ar svēto zemi un to lūdz man notīrīt nost no sevis...esi kāds esi!
es arī reiz. barucot uz rajona lielpilsētu...pie autobusu ieturas peļķē skaloju gumijas zābaciņus...uz maza papēdīša...vispār-smuki tie bija......likās spoži, kamēr slapji...bet siltā autobusā tie nožuva un veikalā pārdevējas škendējās-hodit zdesj vsakie...jā-vot takie, kuri ar naudiņu atbraukuši...un vēl nebija labi.. laikam apkopējām draudzenes aiz letes stāvēja..vai uztraucās par pilsētas koptēlu.. ar zemēm mums saistības nav!
tāda ir tā mīlestība...iedvesta...sagrozīta un attālināta.

dzīve...tā ir tēma, kuru pieskaņo dzīvei...kāda tā ir...tā tevi augšup nes un nomet...tā ir tik dažāda...tik līkumaina...tik gleznaina...tik strauja...Amatas laivotājiem...un ir kāds palu laiks, kad visi ūdeņi plūst...tas ir moments...dažas dienas...tas ir izaicinājums...kurš ir jātver!

kad biju bērns..man brauciens uz pilsētu ne tik...bet no tās mājupceļā...pilsēta uzrāva reālu vēmienu...visas tirgus vecenes ar savām saldajām mēlēm kaut ko iesmērēt...manī radīja aizdomas-te kaut kas nav Tīrs...nu man nevajag tās sprādzes nospodrinātās...apklātās ar glamūru...varbūt es piedzimu tāda...neskatīties uz ārējo...bet palūkoties, kas kurā mīt.
un vienmēr...to visu laižu ausīm garām....