uz V. 29. jan 2012. 16:39

Tu mums neatklāji noslēpumu, ko tavs mīļotājs ir solijis...?

ierakstam «prieks ar izmisumu...»
Skaidrīte G. 29. jan 2012. 16:39

Kas paliek pāri,
Ja saucu tavu vārdu ?
  - Atbalss koku galotnēs !
Kas paliek pāri,
Ja tu aizej ?
Smeldzīga atbalss manā sirdī !

Paliec un neaizej,
Lai nebūtu jāklausās atbalsīs !

ierakstam «...kas paliek...»
Dzēsts profils 29. jan 2012. 16:38

... lelle,jauka un krāšņi sagērbta,tā pievērtām acīm klusi dusēja meitenes rokās un meitene....vīrieša acis, vienā mirklī, aptvēra atklājušos skatu...trauslo sievietes ķermeni ratiņkrēslā un sastingušās acis,kas nekustīgi ,līdzīgi diviem akmeņiem,lūkojās dzīves dzelmē. Līdz ar aukstu sviedru lāsēm cauri vīrieša saprātam izskrēja domu jūra līdz, tā kā nākot devītajam vilnim, tika aizskalots viss nevajadzīgais. Mirklis un  tīrā smilšu liedagā spertais biklais solis jau tuvināja viņus, ļaudams smaržīgajām rozēm iegult klēpī.  Sveika! – vārds izlauzās no vīrieša lūpām un miklās lūpas pieskārās viņas bālajam vaigam.....  
Jau krietni pāri pusnaktij pavecāka sagurusi  sieviete,aizverot aiz sevis mājas durvis, pēkšņi sastinga. Tā nebija klusā mūzika –kura, kā jau ierasts, nāca no lielās istabas... pie degoša kamīna, jautri čalojot un smejoties, sēdēja vīrietis un viņas bērns...tas bija kaut kas neredzēts šajā mājā...klusu, kā pelīte, pavecās sievietes stāvs nozuda savā istabā un aizveroties durvīm uz koridoru, mazā laimītē  sažņaudzās sirds...vien mirklis un pāri dzīves nedienu– rievu  izvagotajiem vaigiem, sāka ritēt  sāļi saldeno asaru straumes ...        

uz V. 29. jan 2012. 16:36

...protams, ka japalīdz ja var, kaut ar padomu. Kas lai zina, cik lielā mèrā cilvēkam grūti noorjentēties sociàlajā sistēmā... Kaut vai iesakiet, kur šādien cietējiem ir jāgriežas... Nevar tak visu pasauli aizdomās turēt un pie sevis nakšņot tak nav jàlaiž...

Dzēsts profils 29. jan 2012. 16:33

...bet to ko es gribēšu,par to es padomāšu rīt......

ierakstam «prieks ar izmisumu...»
Skaidrīte G. 29. jan 2012. 16:30

Ak tad tagad jau cilvēkus dala : "" first - hand '' un ""second - hand "'.   Nav patīkami  - pat būt pieskaitītai kādam no tiem tipiem . Esam cilvēki, ne lietas !

Raivo K. 29. jan 2012. 16:29

...bet tur - Viņa ... Beidzot ! Viņš aizver durvis , atstājot ārpusē pārējo pasauli , kura viņiem abiem vairs neeksistē .

uz V. 29. jan 2012. 16:27

Kam tad īsti negribi ticēt...?

ierakstam «antipātija»
Dzēsts profils 29. jan 2012. 16:25

Laba atbilde būs jāpadomā, bet neticu

ierakstam «antipātija»
Dzēsts profils 29. jan 2012. 16:24

Paldies!  Patiesi!

Alise .. 29. jan 2012. 16:23

..kā teica Viva..paliek pāri ...Gaišas skumjas!!

ierakstam «...kas paliek...»
uz V. 29. jan 2012. 16:22

l.@.e... labs jautājums ....:D Bet vai manai atbildei noticèsi? Ja netici, ka man nav ne ģimenes ne radu, ne sievu šeit....? :D

ierakstam «antipātija»
Dzēsts profils 29. jan 2012. 16:17

Man tāda sajūta ka šeit jautājumus uzdod vieni un tie paši cilvēki, kā arī blogo. Varbūt tas ir ģimeniska izklaide jaukajiem večiem?

ierakstam «antipātija»
uz V. 29. jan 2012. 16:16

....Tā pat vien parunāsim...?

ierakstam «antipātija»
Anna N. 29. jan 2012. 16:14

Sonja

Dzēsts profils 29. jan 2012. 16:13

Zināt , kādēļ cilvēks ir pārtraucis tādas nopietnas attiecības kā - laulību, ģimeni, vajadzētu gan.. Tas būs viens no tiem ne- sīkumiem, kas par viņu kā cilvēku, vīrieti, sievieti, viņa attieksmi pret dzīvi, naudu, darbu, bērniem, --parādīs praksē. Tas , ka iepriekšejās attiecības nav bijušas veiksmīgas un pārtrauktas- tas jau nav nekas traģisks, svarīgākais būtu- kapēc tas tā ir noticis.. un ko cilveks no ta visa ir iemācījies vai izsecinājis.

Dzēsts profils 29. jan 2012. 16:13

nju jús te..

ierakstam «antipātija»
uz V. 29. jan 2012. 16:09

  ....ar tavām spējām, ko es pa šo laiku konstatèju, domāju, ka visu vari... I saulei likt uzsmaidīt i pūķi ja vajadzēs pie zemes piespiedīsi...   

ierakstam «prieks ar izmisumu...»
Vasilijs P. 29. jan 2012. 16:06

Bet vienoties-ir iespejams...

ierakstam «Tev divas bildes.»
Autorizācija