Viva,tā jau tai dzīvē ir, it kā jau zinam,bet tomēr atlal un atkal trāpam ar to pašu grābekļkātu....

Bez puniem un zilumiem tik un tā neiztikt nu kā lai zina, ka tā nav tava vieta, ja nepamēģināsi neuzzināsi. Mēs tā esam iekāroti.....es negribu akli pakļauties kāda, kurš mani vada....es arī gribu izvēlēties spēles laukumu, varbūt tas nebūs manējais, bet tad es to zināšu

Vnk daži grābekļi mums ir tik mīļi , ka kāpjam uz tiem atkal un atkal , pēc sava kārtējā puna ..., tā gadās ...

nu un kā tad var?

Tie mūsu tīnīdžerui izaugs,kā ir izauguši tie vīrieši,kas mums saka ko vēlamies dzirdēt....laikam apburtais loks,vai vienkārši vēsturei ir tendence atkārtoties.

tā vienkārši ir mātes'beznosacijumu mīlestība pret savu bērnu,es tur neko šausmīgu neredzu,jo viņš saprot ka ir jāpiepūlas lai kautko dabūtu!

Cik zinu,tad viņpasaulē steidzas paņemt tos nesavtīgos,labos cilvēkus,jo tie sliktie tur arī nav vajadzīgi.

Protams,jo lielāka izvēle,jo grūtāk izvēlēties! Padomju laikā tādas problēmas nebija,bija jāstāv rindā un vēl nevarēja dabūt to,ko vajaga...

Ja.Man,ta nenotiek.Jo,man uzmanibu velti nepartraukti.Un ja vajaga kautko tad ta ari saka.Es,no bernu kajas te esu ieaudzinajuse savus bernus..Tagad vini ir lieli.Bet musu atiecibas nekas nav mainijies.Mamma ir pirma vieta.Svetkos igdiena.Laigan nedzivojam,kopa jau sen.Bet,draugos sarakstamies.

Bieži sava bikluma un neuzdrošināšanas pēc,daudz laba zaudējām savā dzīvē.Tu gaidi,ka viņš ka vīrietis spers pirmo soli tev pretī,bet viņš to gaida no tevis.Un ta kā paralēles jūs dzīvojat katrs savu dzīvi.

Vīrietis ja mīl sievieti,tad sieviete paliek arvien iedomīgāka un izmanto to,bet beidzot vadzis lūzt un paliek griboša...

Lūcija, puika kā dēls-pusaudzis.....

Skumīgi...ka tā ir.

Tā arī es nesapratu,kas tas par puiku-dēls,vai pusaudzis.

Kur tad Tu sildīsies,kad būs -20?!   

Būs jāpasildas zem manis!   

Neizlēmīgie, biklie, mazdūšīgie un ar kompleksiem vēlāk dzīvē dabūn par ko sapņojuši.
Tikai sapņu meitene ir aplauzusies un ar auklējumu , un tagad arī viņai dzīves vērtību skalai ir citi mēri.
Tātad ja nav drosmes , atliek vienīgi nogaidīt, bet vai tas ir to vērts ?

Jā,vai ne Maxīt?!Labi,ka vēl kāds beidzot var justies laimīgs.:)

Ingrid, neteiks paldies arī tad,kad nebūsu iemācījisi, ka kafija vis labākā ir tā ko pienes gultā un ka ziedi jaavina ne tikkai svētkos....

Nelūri uz puišiem,skaties,kur kāju liec!!!   Es neapskaužu to meiteni,kas dēlu dabūs par vīru,māte jau būs iemācīju dēlu,lai izmantotu sievieti!...