Mēs jau gan gribētu vizsmaz vidus ceļu ,ja izvēlē ir starp visu un neko ,bet vēl labāk  vienmēr visu ,lai dod . pie tam domājam ,ka varam ļoti labi iztikt bez pārbaudījumiem. Bagātie grūti ieiet debesu valstībā,jo domā ,ka veiksme tikkai no viņa atkarīga .

Parodija ir viens no sarežģītākiem žanriem Lai to darītu jābūt lielam talantam.

Kā nav, ka ir !
Ceļa vidus vienmēr tas gludākais, bet abpuss ceļa gan ir grāvji, tajos labāk neiekulties, arā izkļūt nav viegli.

vidus cela nav  cels vainu ir vai nav

Tas nu ir pareizi sacīts.

ja iet runa par ,to lai citus iepriecinātu,  man nav problēmu uzstāties uz skatuves ,lai citiem būtu forši ,būtu smieklīgi un jautri.. protams ,jābūt līmenim ,lai būtu kaut ,kas un uz tevi varētu paskatīties , bet lai parodētu vajag mazāku līmeni un tas ir vierglāk .

Tā tas dabā ir, nosalst un  atkal  ziedēšana sakas no jauna....

Visi esam aktieri uz dzīves skatuves, un talantus tālu nav jāmaklē.

Varbūt viņam visur liekas , ka zied tikai ūdensrozes....  , tāpēc jau jautā"Vai tas bija sapnis......??"

jau nosalusas  

Imants Dikess nav draugos ar botāniku   nekad neesmu redzējis ūdensrozes, kas aug uz zemes

Atdarināt.....bet kā tad ir ar citu dzīvju dzīvošanu?.....varbūt vajadzētu vispirms dzīvot savējo

Parodija nav man žanrs, esmu par orģinalitāti

necenšos izcelties, kam vajadzēs ievēros:)

Albert un pārējie   ja piemēram Draugu pulkā izdomātu ka Latvijas Talantu konkursā  varētu izmēģināt parodēt kādu zvaigzni vai  varētu Sagatavoties pietiekami forši ,lai tevi izvirzītu finālā ?

Piekrītu pilnībā ,bet var arī iemācīties iederēties ,bet jādod sev laiks un pacietīgi jāmācās  no neveiksmēm .

katrs mēs esam unikāli,tikai to neapzināmies,un tad sākam kādu atdarināt,pakļaujamies pūļa iespaidam,jo būtībā jau esam sabiedriskas butnes pēc būtības...

Var gan Juri, it īpaši ja neuzmanās ar izteicieniem   un pieturzīmēm.