...un par tiem,kas palīdz piepildīt mūsu sapņus!

Nu un tad? Apgriezies uz papēža....Kariete ar zirgiem pazudusi, prinča arī nav, tikai nepadarīto darbu kaudze uz galda. Tik vienkārši tas nav....

pielieto savu iztēli,un ja citādāks,tad kāds,pamato savu teikto.

Un kas tad būs? Pašpietiekamībai ar to nav nekāda saistība... tur vajadzīgs mazliet citādāks piegājiens.

Krāpšana- tā ir apzināta izvēle. Iemesli- visbiežāk- slinkums ..Ja kādam tās ir bailes palikt otrajā vietā- otra dzīvē..  tā ir spēle- es paspēšu pirmais to otru nolikt  zemākā pozīcijā, tātad - esmu stiprāks.. Tad tās ir spēles- nevis attiecības un mīlestība starp cilvekiem. Nerunajot jau par elementāru cieņu pret  to otru un pašcieņu.

Ja,esu parada.Par visu,nekad vairs adot nespesu.Nav,to milo labo cilveku,saja pasaulite.Diemzel tada,ir ta dzive,muzigais paradnieks............

Kaut, ko jau esmu.

Kas būs,kad zivīm iedos runasspējas,bail patiedomāties,ko vēl viņas gribēs!

parāds jau nav tikai nauda,pieļauju,ka apstākļu dēļ varam būt parādā sev/esam nolēmuši no rīta vingrot-bet tik grūti ir izkāpt no siltas gultas/varbūt arī sev vajag solīt ar apdomu.Par citiem-vai vienmēr ir pienākums apsveikt,un varbūt ne visi solījumi jāpilda-jo mainījusies situācija ,un arī solītājs.Noteikti solījumi jāpilda ,ja tie doti bērniem

Ir tak atšķirība starp krāpšanu gultā un pie kāršu galda,bet es vienmēr esmu klāt.

Dzīvo vien vesels, Skeletiņ! Ārā nedzīšu un nevienam nestāstīšu. Bet, ja runājam par solījumiem, tad mani solījumi agrāk vai vēlāk tiek izpildīti.

Kam mīlestība,kas nogalina?

Labāk jau atklāts smīns nevis viltots plats smaids.

Kakits mans,ar baltam kepinam.Man patik,vienalga kura vecuma vini nebutu.Viniem pieder iespeja,nomierinat nervu sistemu.

Draugi vai nu ir,vai nav,bet savs skelets skapī būs tev vienmēr.

Manuprāt, ja esi pats savā galvā kaut ko iedomajies, izdomajis, bet- nu nesanāk to realizēt--- tātad ir iemesls un iespējams- to nemaz nevajag realizēt.. Nevis- tas būs ierakstāms ailē- parāds. Parāds, tāpat ka vainas apziņa( par nepaveikto)- tā ir spēle , vai nu pašam ar sevi, vai ar otru..
Solījumi, izpildāmi, neizpildāmi---redzi, dzīve ir tik dinamisks process, ka tiešām- var sanākt, var nesanākt.. Bet - nesolīt nekad  nevienam neko- tas būs visai problemātiski. Nu ir tai komunikācijā tāda ailīte, neko nepadarīsi.. Taču- ja labi grib, tad arī situāciju , kad nesanāk izpildīt solījumu var risināt.. ar patiesumu un godīgumu. Un nebūs tad nedz parādu, nedz tās smagnējības, ko rada apzīmējumi- "pienākums" un "atbildība".

Un vienmēr kads būs kas pavelk atpakaļ,tuvāk pie zemes.

..valija, tas jau ir apsveicami, ka Tu zini...un apzinies to!

..jā ,rovan, ar tādu izkropļotu apziņu mēs esam audzināti, diemžēl!

Engelisu uz slotas ar zelta zvīņām,vai tik tas mebūs kāds mutants!