izcīlība slēpjas sirdī. Kā Tu pasniedz mūziku

ir jāprot gan zaudēt,gan gan gūto nosargāt

Jums ir ļoti gudrs tētis! Nekādas piespiešanas,vienkārši bez vārdiem un skaidrojumiem var panākt lielāku interesi! Pazīstu vairākus cilvēkus,kam spieda mācīties ar siksnu.Jā,cilvēks ar izcilību pabeidz skolu,bet pēc tam viņu pie klavierēm pat ar kliņģeri un pistoli nepiedabūsi!

manas muzikālās atmiņas

Man gadu vairāk kā Tev,bet tik jauku un saskanīgu pāri kā manas mātes māsīcu un viņas vīru neesmu redzējusi,vienmēr ar nelielu humoru un vēstules ka prata,ta rakstīja onkolis,jo tante vai nu rakstīja vēl sliktāk vai ari nemācēja,bet viņi abi bija sirdsgudri cilvēki-liekās,ka problemas viņus neskāra,vai viņi mācēja tās neredzēt,pretēji mums.Viņi kādreiz bija pie samniekiem bijuši par puisi un meitu

forsh rakstins

Un ja man naf–tās kartes tad laikam es ir tas Saša ko???

..kas pateikt var, kāpēc viņš klusē?....
neviens..un tas ir jāpieņem!

tad re kadel izpardod LATVIJU lai gutu brivibu  un es nevareju to saprast

es jau vispār jūtos ka no citas planētas.It kā jau katrs esam viena eksemplara,bet kopa daudz,tikai domubiedru ļoti maz

mmmm, atmiņas ... pirmais zīmējums, Siguldas gaisa vagoniņš,ar visu gravu arī bija 5 gadu vecumā, kaut gan analītiskā domāšana ir guvusi virsroku pār tēlaino.
Skola iemācīs tehniku, bet patiesi spēlēt var tikai ar sirsniņu ... un tā jau būs savādāka mūzika ... jebkurā gadījumā tā ir neatņemama bagātība, un par to ir arī jāsaka paldies vecākiem.
... klavieres kuras pašu kādreiz apbūra Murray Perahia - Goldberg Variations

Brīnumam- nekādam , ir tikai pašam no sirds un patiesi  jāpiestrādā pie tā, lai nebūtu vientuļš. Ir vismaz viens cilvēks , kurš visu mūžu būs kopā ar Tevi un kuram Tu būsi vissvarīgākais dzīvē- Tu pats. Tad, kad cienīsi, milēsi  sevi un būs interesanti dzīvot arī vienam- tikai tad varēsi būt gatavs būt kopā ar otru cilvēku.  

Tikai par brīvu viedokļu paušanu .... iedomājies, pods sāktu runāt ... par ko, un ar kādiem vārdiem viņš nodēvētu visus  
Jā, un nekādas bloķēšanas un dzēšanas  

Kāpēc tu domā, ka man tagad nav ko atcerēties, tāpēc ka visai pasaulei nestāstu... tas ir mans stāsts... kam gribu tam stāstu un i-nets ne vienmēr ir tā labākā vieta kur stāstīt... sirdi izlikt!!!

Paga, paga, tikko nāku no Rimi , tur teica tā- gads tiek skaitīts no tā brīža, kad kartē ir reģistrēts pirmais uzkrajums.. Tātad- es paņēmu karti , šķiet, martā, vai aprīlī- tad arī beigsies tas gads...  

Tas varētu būt tā ... mīlam savas iegribas, bet nedabūnam ... sākam neieredzēt, jo iegribas tak dikti mīļas.
Mīlestība un vēlmes, tomēr pilnībā dažādas lietas.

...vibrācij, ko mēs izstarojam, kura ausij nav tverama, bet tik' sajūtama ar pašas būtību, -uzskata par viss augstāko tonalitāri, dievišķo skanējumu, ko jānes tālāk, dāvājot citiem, bet to var spēt, tikai tas, kurš ir izkopis savas maņas...   

Norakstīt- vai vajag? Bez tās vakardienas nebūtu šodienas, arī tad, ja bija kas slikts- tā ir pieredze, no kā ir jāmācās.. Labak - izprast un saprast- kas un kapēc notika.
Pozitīvisms- ta ir spēle, kad ir lielas bailes no realitātes, tada mākslīga uzvilkšanās, taču - bez pamatīga fundamenta- pamata, tas pozitīvais ātri sabruks, atstājot aiz sevis vel lielākas problēmas.. Nav vērts pozitīvs, bet nepatiess smaids- tikai tadēļ, ka skolotājs, guru, vai dajebkas vel tā ir sastāstījis.. Vērtīgākās ir patiesās izpausmes- arī dusmas, ,arī naids, arī vienaldzība- visam ir sava vieta un nozīme šai dzīvē.

Tavs stāsts man lika vēlreiz atcerēties  - kāds bija mans tētis. Vecotēvu tā īsti nepazinu- tikai pāris gadus sanāca tā, ka ome sagāja atkal kopā  ar viņu. Ome gan bija - stipra sieviete, sena , gudra , ar pamatīgu mugurkaulu.. Tētis- viss tāds pats..