Tāpēc ka sirds slēģis ir ciet. Un veras tikai no vienas puses, no iekšpuses. Kamēr cilvēks pats neizlems, ka jāatver, tad arī nesatiksies.

Vispār....labs jautājums...
Vai nevar gadīties tā,ka satiekas par vēlu?

Vineta, tādā gadījumā ir riskanti ko tādu uzsākt !
Man nav pieredzes, jo neiepazīstos Internetā ! Ir reālā dzīve, kur iepazīties !

Ja sava dzive,vairakas reizes esi abdedzinajies.Tad,lai iepazitos ar kadu,desmit reizes abdomasi,vai ir verts.

Turklaat,ja gribees iepaziities,atradiis utt! Jauku vakaru visiem un ir tak telefoni izgudroti,ja shaubaties! Tomeer interesei jaabuut abpuseejai!

būs kāda iepildījusi pildījumu, sasējusi spārniņus, kājiņas un cepeškrāsnī iekšā:)

tur jau tā lieta,ka uz pieres nav rakstīts...vārdi dažreiz nesaskan ar darbiem.bet mums jau gandriz standarts izstrādāts,kādam jābūt tam cilvēkam,kuram varu uzticēties.es domāju,ka ir bailes nenokļūdīties.

Raisa...,nevienam uz pieres nav rakstiits,kas par cilveeku! Gruuti ir atraisiities,ja saak ar paarmetumiem utt. Tad labaak kluseeju,lai domaa ko grib! Varu parunaat par visu ko...

Un , tomēr, es sliecos domāt, ka tā ir neticība (!!!) tam  , ka aiz virtuālā ""viņš "" un   ""viņa""stāv tā pati persona arī reālajā dzīvē. Tieši, neticība , neuzticēšanās ir tas bremzējošais faktors .

Mēs nebaidāmies no atbildības,mēs negribam saviem mīļajiem nodarīt pāri...tā lūk.

varbūt baidās kļūdīties? Jaunam esot,tas ātri aizmirstas,bet gadiem ejot..Alis,es gan nedomāju,ka visi būs ieguvēji...tomēr sakari,iepazīšanās ir nedaudz jāfiltrē,citādi var tā norauties,ka maz neliksies...manai paziņai tas beidzās bēdīgi...

Cilvēka doma ieciklējas vienā plaknē , viņš saskata atsevišķas detaļas , kā matu krāsa , deguna forma , vai vai vidukļa apmēru . Neieklausās otra cilvēka domā , neieskatās otra darbos un sasniegumos .   Varbūt tā ?

..tie, kuri uzdrošinās un nebaidās...vienmēr būs ieguvēji...jebkurā gadījumā!

Nezinu,bet tiem,kuri uzdroshinaas un nebaidas,noveelu to labaako!

..jā, Antra un Lūcija, man arī liekas, ka tā ir ...bet -jautājums...kāpēc tik ļoti baidāmies no atbildības?....

Pilnībā piekrītu Lūcijai...atbildības sajūta ir tā,kas mūs bremzē.

Tas , varbūt , nozīmē, ka trūkst drosmes , ticības sev un otram.

Par savu laimi esot jaaciinas,bet kaa-tas pasha zinjaa! Sievietes ciinaas vairaak un nav briinums,ka nogurst un netic.