Melo, melo- no rīta, skrienot caur parku uz darbu pamanīju ne tikai zaļu zāli, bet kaut kadas puķītes -uzziedējušas... Kaķi- kā jau pienākas uz ziemu uzaudzēja biezu kažoku, tagad- ar plēsanu plēš ārā- karsti nabagiem.

Gaidīšana..un laiks tik lēns...5 minūtes kā vesela mūžība.   Skatoties ko gaidi..var būt svētki, var būt mokas...Viss ir relatīvs šai dzīvē!

Zini, es esmu vērtība p[ati par sevi- arī tad , ja neviens mani speciāli negaida..   Ir patīkami apzināties, ka kādam  mana esamība  viņa dzivē varētu būt nozīmīga, taču- zināt, ka otrs gaida kaut ko ar gaidīsanu- oj, tā nu ir spēle , kurā nepiedalos.. Man nav ne mazākās vēlēšanās uzņemties to atbildību- par otra izjūtām,  dzīves kārtību, darbībām.. Tā ir katra paša izvēle..

Vai, nu piedod .....varbū par svētnīcu nosaukt, bet funkcijas jau no tā nemainās ....ja kas jāpaslēpj

Zelta zivtiņa... Skapis ir sievietes radoša darbnīca, noliktava! Kur Tu redzēji, ka baznīcā slēpj mīļakos?

  Bet mēs taču vienmēr kaut ko gaidam, jo, ja nebūs, ko gaidīt, tad nebūs vairs nekā. Protams, nejaušības ir laba lieta, bet gaidīšana, tas ir kas pavisam cits.

Dziesmiņa Lācītim!http://youtu.be/RwX2UAAgrkA

Gaidīšanas svētki ne tikai luga,bet dzīve kā tāda....bērna nākšana pasaulē arī ir gaidīšanas svētki!!!

     Tā tevi spīdzina,ierobežo var apmānīt!

Neatkarigi,no svetkiem,draugs ir vienmer blakus.Ja protams vins ir istais.Jo butiba var teikt ka draugu ir daudz.Bet istais var but,ne vairak ka trisi.Un tas ir mans uzskats.Var piekrist,var ari nepiekrist.Ta ir katra cilveka izvele.

Labāk neko negaidīt, bet pašai rīkoties, iet un tikties ar tiem, kas tevi gaida, kur tevi gaida. Esi GAIDA nevis Solveiga. Gaidīšana ir viena nogurdinoša padarīšana...parasti jau ir tā, ka viss notiekās, tad, kad tu negaidi!

Ir tāda luga - gaidīšanas svētki. Tas tā zināšanai, bet kāpēc dzīve nevar būt svētki? Lāčukam tā ir svētki, ar gaidīšanu, ar prieku, ar laimi, reizēm vilšanos un bēdām, bet kopumā svētki. Ko arī pārējiem novēlu

..gaidīt mīļoto cilvēku, gaidīt svarīgus notikumus, gaidīt algas dienu, gaidīt svētkus......katra šī gaidīšana ir saistīta ar citādām sajūtām un emocijām...!
..un ir arī tā , ka šī gaidīšana padara cilvēku nebrīvu...!
Parasti jau viss labais notiek, kad vismazāk to gaidi!

Pūkaini,gaidīšana,tie nav svētki,bet gan dzīves ikdiena....Tu zini,ka par tevi domā,attiecīgi tu domā par citiem--konkrētiem tev zināmiem cilvēkiem vai dzīvniekiem(lāčukiem ).....t.i. dzīves ritms dzīvē.......

Zinu ka mani gaida, bet nevajag visu pārvērst vienos lielos gaidīšanas svētkos.

Kad gaidi vai tevi gaida,tad ir pacilāta sajūta - atbildības sajūta - dzīves sajūta.....

Es par to pašu, ka tie kuri izgatavo tos lāčukus ir tie nepareizie, jo ne vienmār iznāk kā dzīvi

No gaidīšanas nekas nav atkarīgs.......viss atkarīgs no apstākļiem   

Visai prātīgs......draugiem piedod un viņus saprot tas nu gan ir taču Ziemassvētku laiks

pagaidām viens