Re , kā !   neturi sveci zem pūra , Ak Men ...,   uzraksti blogu - savu incanto story pastāsti !   

Nevaru isti saprast usb led lampas pielietoshanu .. Vienigi, ja zem deka noslépties  

ir varianti-savā starpā-apmainīties...ja iekšā atklājas-ne tas ...bet ar norunu-visiem šķīvjiem jābūt tukšiem...beigu galā.
un tad-visi smuki korī...pieceļas un noskaita-saimniecei par pusdienām-PĀLDIES!...
tas izskatās pēc normām...viss sabalansēts, izlietots-pārpalikumi nav-izrēķināts-Smalki! ak..kā es reizēm par sevi priecājos ...ka atļauju rīcības -brīvību!

esmu gatavojusi kāpostu tītenīšus...visa diena pagāja...ideja!...atrast kāpostu un veselu mīkstināt-vārot...pildīt var ar tradicionālo malto gaļu, rīsiem, sīpoliem..bet var ar jebko-tāpat kā pildītās pankūkas...tikai kāpostu lapu vietā-lielie plānie...neraudzētās mīklas-blēņas/blīņi/ un smuki kā aploksnē-sasaiņot-apsveikuma kartiņu...kas gan tur būs-atverot...jo izvēle-rokas stiepiens...bet izskatās visas-vienādi!...ko izvēlējies, tas jāapēd..tikai tad var sniegties pēc-vēl!...izvēles-pārpalikušās.
tas ir jauks galda ruletes rituāls... lai cilvēki neiznieko mantu...gribot-paši nezina ko!...cik nežēlīgi dažreiz-apēst savu izvēli...bet nekā nevar darīt,   bija brīdināti-ar biezpienu, ievārījumu/un kādu???/, gaļu, ar dārzeņiem...sēnēm...un vēl miljons variācijām.

es arī reiz nopirku lampu...bet spuldzīte bija citā veikala sekcijā/nodaļā/

domaajams pajautaat vari visos electro veikalos,vai tieshaam pirmoreizi taadu verkji redzi?

Es nezinu kurā?

protams,gandriiz visos veikalos taadi

Jā , jā ...es ar dažreiz ļaujos emocijām kad ledus kūst , tikai man viņas nav tik pozitīvas  

Leģendai par Zelta Zirgu ir trūkums - Antiņš bij viens un viņam nebija mācekļi -sekotāju , un Stikla Kalnā viņš jāja gluži savtīgos nolūkos , nevis lai izpirktu citu grēkus  

Ko domā,ka ledus ir bez emocijām?Paskaties,cik saudzīgi un skaisti iekaļ savos apkampienos ezeru,pat jūru,koka zariņu vai lapiņu - gluži kā ar mīlot.
Ai,skaistas Tev šodien emocijas!

Šķinķi jāapēd , bet lapiņas var atdot pasaules bada cietējiem  

Un armijā uz dēļa rakstīts komsamoļec, bet papīros bezparķijnij
Pat armijā tiku cauri, un tam atkal savs stāsts
Pat mājās brīnījās, kā tu un ņekomsomoļec

Hmmm..., varēji mēģināt kā represētais - pieteikties ?
To bļenduku taču - Tev neiedeva !   Rrrrrepresija !  

Bija jau mazliet "jautrāk", bet tas lai vēsturei paliek ar visu Ļeņinu

Wow ! Wooow ..., kas par story , Ak Men !    
Nu , Tu vēl viegli tiki cauri - vien tas bļenduks izpalika ...,   laikos agrākos - bail pat padomāt !   kas varētu sekot - par komunistu dievekļa zaimošanu !

O, jā ! Sandri ...,   šamie darboņi..., ne mazāk par mūsu deputātiem - talantīgi un strrrrrādīgi ir...

Nu taču , Inta !     Vakar visu vakaru centos par to - mūsu Kuku pārliecināt !

Paldies Guna, kā vienmēr jauks dzejojums tavs un stāsts par mūku,
un šis stāsts izsaka daudz ko, no mūsu pašu dzīves, kā nepareizi uzrakstīts,
izteikts vārds vai tikai burti, var izmainīt turpmāko dzīvi.
Šā stāsta iespaidā, man atmiņā jausās skolas gadi, kas atcerās, 80tos,
komjauniešos bija jāstājas obligāti, notika stunda, un stāsts par Ļeņinu,
sola biedrs, ko nelāgi saēdies, nu nolaida to sīvo, un es nosaucu viņu par cūku,
bet tā paskaļi iznāca, skolotājai spicas ausis un ko domājāt, viņa padomāja, ka
es Ļeņinu par cūku nosaucis, un sākās, pie direktores, vecāki uz skolu,
ar vecākiem uz sarkano stūrītī, un ar šo visu jezgu es tiku cauri bez uzņemšanas
komjauniešos, bet dzīvē ir ļoti svarīgi nekļūdīties, jo kļūdas dārgi maksā