Nevajag izlikties nekad, esi tāda kāda esi.

Ziemassvetku gaidas

Es reālajā dzīvē visu daru pa īstam. Muļķi laist var tikai virtuālajā pasaulē.

Īsta mīlestība ir nepārejoša

Moon...,Tev tik tie chiekuri praataa

Paldies Dievam,mana mamma ir pāris km attālumā no manis.un netiek aizmirsta.
Paldies Dievam,viņas vecumdienas rit bezrūpīgā dzīvē,pārticībā,siltumā un mīļumā

Kāpēc kaut kas būtu slēpjams...?Esi dabīga un nesamākslota un dzīvo tālāk,jo dzīve tak  neapstājas.     

Tā bija pudele vīna,
Tā bija deja
Tā bija nakts
Tā bija smarža
Un patiesībā tā nemaz nebija –
Tā tikai likās…
Tomēr kāds taču nozaga manu vagonu ar cirkus ziloni
Kāds nozaga manu sapni.
Vai tā tikai likās…
Gluži tāpat kā es tagad izliekos....

.... no malas jau vienmēr LABĀK REDZ ....

Krīt koku lapas,
Raibi, tik raibi visapkārt.
Ir tik daudz krāsu-
Saules un zāles krāsa,
Iztēlē radīta laimes krāsa,
Atmiņu un prieka krāsa,
Pilnības un bagātības krāsa.
Bet visspilgtākā no tām - mīlestības krāsa..
Katram sava - mana un tava...

... uz baltas lapas uzrakstīts - varbūt ...

Esmu liidzaas savai mammai un beerniem neljauju sevi aizmirst!

Laime krēmkrāsas tonī!?Krēm...krēma...krējuma.Kāda trekna,salkana un šķebinoša,kad par daudz.Ne vairs īsti balta,dzeltēt sākusi kaut kur nomesta, aizmirsta. Izbalojusi dzeltenā,pavītis pienenes zieds.
Tik daudz papīra lapas...kaudze un visas baltas.Baltajā ir visas krāsas...visas laimes,visas vēl baltas.Līdz ko uzrakstu,iekrāsojas kādas laimes krāsā.Ja nepatīk krāsa,uzreiz saburznu.Konkrētas laimes visas ir saburznītas,cita vairāk cita mazāk.Kad baltu lapu saburzna un pēc tam izlīdzina, iznāk tāda kā mana un tavējā laime-krēmkrāsas,mazliet netīra jau.
Melnu ,kad saburzna un izlīdzina,tā tāpat melna.Melna laime, ne laime,bet nelaime. Krēm...krēma...krējuma...krēmēt...

    Acīm redzams neticams!

ESMU

SKATOTIES,CIK IZGLITOTI CILVEKI.gudris nokluses,bet mulkis pateiks vairak ka vajaga.Bet noslept diemzel nav reali.

ar roku rakstitais ir milak,sirsnigak,to jebkurs gaida ar sirds trisam.

Tā strap citu, pirms apvainot kādu par kašāšanos, pārlasi sevis uzrakstīto, un padomā cik patiesībā tajās rindās ir daudz līdzības ar manis aprakstīto situāciju. Novēlot netikai runāt par smaidu, bet kādam arī uzsmaidit, novēlēšu arī Tev ar labu nakti!    

Un tas skaistais gaidīšanas laiks..., viņš ir tāds - īpašs ...

pateikts viss,tie ir mili svetki kurus prieks gaidit,but kopa savejiem.

Jā , Inese ..., tāpēc jau uzrakstīju šo blogu - par Laika banku ..., kkā lika aizdomāties uz pārējo banku ažiotāžas fona ...

Nju , tā jau var kašāties līdz rītausmai   ..., mani jau miega pele aicina , tāpēc teikšu - arlabunakti ...