Valdis V. 8. dec 2011. 17:29

laml Forever - klausies, lasi un domā līdzi. te nav runa kādā valodā jūs viens ar otru runāsiet!!! Interesanti, kā jūs līdz šim runājāt? runa iet par valodas kolonizāciju, var valsts valodu! krieviem ir krievija, mums ir mūsu latvija. latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, tā tam būs būt! Mājās, pagalmā un trepju telpās runājiet kā jums tīk, pat māju pakšus varat apzīmēt kā parasti, liekiet mieru zemei un tautai.
Pie pakaļas man tas jūsu "ekonomiskais stāvoklis", pa 70 gadiem pietiekoši esat sagrābušies. Paskaties, kas tavā maskavā notiek pēc "vēlēšanām" - izsmiekls vai traģēdija? Ja esi svešās mājās, nemiez uz grīdas!
Un vēl par dzimteni - jums patīk te klaigāgāt, ka jūs, lūk, esat šeit piedzimuši...bet ja kuce dzemdē zirgu kūtī, tas vēl nenozīmē ka kucēni ir kumeļi, jopiķ.
Un jo vairāk jus te sāksiet ieviest savu kārtību, jo lielāku nicinājumu saņemsiet pretī. Padomā par to, vai maz ir vērts tādu putru vārīt. Katrai pacietībai ir savs mērs!

ierakstam «Dzimtā valoda.»
Jana V. 8. dec 2011. 17:18

Laiks ir netverama manta , to nenoliksi uz dividendēm , to var tikai dāvināt , ziedot ..., izniekot , nomest zemē , kā daži to atļaujas darīt ...

Jana V. 8. dec 2011. 17:14

Nekādas tabletes nevar aizstāt veselīgus smieklus , kuri rodas dabiskā ceļā  

Jana V. 8. dec 2011. 17:12

Tas bija likteņa mājiens - iztaisnot savu šķībo smaidu ...

IEVA I. 8. dec 2011. 17:06

Paldies

Dzēsts profils 8. dec 2011. 17:05

bet vai tad es par jokiem nerunāju?

uz V. 8. dec 2011. 17:04

...punktiņš punktiņš kommatiņš iekaviņa ritentiņš -te tev būs     cilvēciņš

IEVA I. 8. dec 2011. 17:04

Biežāk jāieskatās ne tikai savās  , bet arī citās kafijas krūzītēs, tad pirmā mirkļa ilūzijas ātri izzudīs,paliks tikai realitāte.- laba , karsta kafija.

uz V. 8. dec 2011. 16:59

Piepilini pāris piles balzamiņa lai smaids pastiepjas...;)

Lana V. 8. dec 2011. 16:54

Atvēli laiku dvēseles mūzikai ...

ierakstam «...atvēli laiku ...»
Lana V. 8. dec 2011. 16:53

Tādas nav pārdošanā , jāizlīdzas pašiem savā starpā , jokus dāvājot ...

Lana V. 8. dec 2011. 16:47

Viena acs vēl raud , otra drusku smaida , tāpēc smaids drusku šķībs  

Aleksandrs V. 8. dec 2011. 16:46

Pārāk daudz ieķemmēji,ka seju savilka......

Dzēsts profils 8. dec 2011. 16:43

Medmāsai gribas panerrot Ezeriņu!   

Dzēsts profils 8. dec 2011. 16:41

Pēc smaidiņa izskatās!   Tikai tāds pašķībs!

Dzēsts profils 8. dec 2011. 16:39

Sveika, vārda māsa!   
Šo var interpretēt arī tā, ka jāpieņem sevi tādu kāds esi un jānovērtē tas, kas tev ir!
atziņa par sevis pieņemšanu ir ar dziļu domu, patiesībā. Man, piemēram, var nepatikt izskatā savā kaut kas, taču es pieņemu, ka tā ir...un tā ir labi, tas ir vajadzīgs, lai dzīvotu ar sevi harmonijā.

Dzēsts profils 8. dec 2011. 16:33

es nederēšu :)

Dzēsts profils 8. dec 2011. 16:23

es jau padomāju to, ko Tu padomāji...ko tas Šmulis pa vidam iebārstīja...es pat nepamanīju

Dzēsts profils 8. dec 2011. 16:22

labi rimstos...manas fantāzijas aizgāja ne tur...

uz V. 8. dec 2011. 16:21

Balts un auksts, salds un apaļš kā sniega pika...    

ierakstam «....kā gribas...»
Autorizācija