Nu neteicu tak ka zinu,kā lai zinu to,ko tu pats vēl nezini!

kapeec gumijas????

nepatiikamas sajuutas

Vientulību tu sāc sajust tad,kad tu paliec viens ar savām domām, asarām un tev priekšā ir tunelis, kur tu vari saskatīt gaismas starus, bet neredzi kā līdz tiem nokļūt.

Es domāju, ka katram ir zināmas šīs lietas, gan asaras, gan prieks... Tas ir dabiski...
Vientulība, kad ir viens, kā uz vientuļas salas.

Žanra klasika- spēle ar varu..es tagad aiziešu, lai tev ir slikti , un tad, kad izlemsu, ka esi gana cietis - nāksu atpakaļ, un esi tik laipns- lai būtu līdz mūža galam pateicīgs man par to, un turpmak viss notiktu tā kā ES to vēlēšos..
Adekvāti būtu- aizejot aiziet... ja jau ir tik čābīgi attiecībās, ka kopā vairs nevar- ejam katrs uz savu pusi... visos citos gadījumos- darām visu , lai konfliktu vai domstarpības kaut kā nebūt risinātu...

...no rīta kad pamodos šķita ka labs mans zvaigžņu stāvoklis, bet nu cerēsim, ka rīt bùs vēl labāks....   

Jācer, ka ne februārī?  

....kā tu zini,.kur es būšu Ziemassvētku brīvfienās?...    

...un rīt būs jauna diena.....un jauns zvaigžņu izvietojums.....

Pa manam, pasūti picu un aizej pēc aliņiem, un mierīgi sēdi skatoties kādu filmu, vai kādā pokera turnīrā paspēlēties

Nekas,ziemsvētku brīvdienās uzspēsi.

Es jau arī domāju, ka pie visa vainīgas ir zvaigznes    

Vientuļi ir tad,kad nav pat mēnesis pie debesīm uz ko gaudot.
Bet aiz mākoņiem,tur augšā mēnesis ir vienmēr.

Viss minētais- normālas  sastāvdaļas tai procesā, ko par dzīvi saucam..

Jā,Zivtiņa,bet šoreiz krūšturu lencītēs.

...nezinu, laukos ilgj neesmu bijis...   

Jā,tikai dvēseles mirkļu atspulgi ...

Tad kad apkārt ir daudz cilvēklu,bet dvēselē esi tik viens,ka pat paraudāt vairs nevari.

vientulība mēdz būt dažāda...  
...es esmu vienpate, ko daudzi jauc ar vientulību!