...ja klaji rupji raksta...nezinu ko darīt... vienkārši ignorēt, ja nav citu iespēju savaldīt...
Bet mēs jau bieži uztveram arī nevainīgu, pieklājīgu, apdomātu komentāru arī par rupju... tad jaujātā, kas Tev ir robežas, tam kas nav rakstīts un zīmēts? (jo, varbūt man tikai likās, bet arī Tu manus komentārus, protams ne visus, esi pārpratus, uztvērusi naidīgi! ... šeit jau i-neta trūkums, ka mēs visu lasām pēc sava šī brīža noskaņojuma...)

Pirmais, pie kam visnepateicīgākais un laikietilpīgākais solis ir patiesas informācijas izplatīšana.

Tad kad parazīti nolems galīgi piebeigt Latvijas valsti (orientējošie termiņi jau izskanēja no dažu labu amatpersonu puses - atlikuši 3-4 gadi), tad tiks klāt ikvienam, neatkarīgi vai mēģinājis pretoties, vai padevīgi tupējis savā kaktiņā!
Lūk šo domu jānovada līdz cilvēku apziņai, citādi neko izmainīt neizdosies.
Galvenais ierocis šobrīd - patiesa informācija.

Pie kam, šobrīd amatos sēdošie globālā finansu fašisma pakalpiņi vēl nav apjēguši, ka arī ar viņiem "tur" neviens neceremonēsies. Galu galā gan Mubaraks, gan Huseins savulaik bija ASV atbalstīti. Kur viņi tagad?
Kad kalps savu melno darbu padarījis, viņš tiek "norakstīts". Varētu domāt, ka mūsējos sagaida citāds liktenis. Kāds bērnišķīgs naivums!

...tāsn nerakstītās un neuzzīmētās pieklājības robežas.....

Redzēt sava tuvākā cilvēka ciešanas smagā slimībā, tas laikam ir ļoti smagi... nezinu, jo pati biju šis sirgstošais cilvēks. Smagi ir, kad uz tevi skatās un gaida, kad beidzot nomirsi...arī dzirdēt ko tādu ir ļoti sāpīgi...

Redzēt sava tuvākā cilvēka ciešanas smagā slimībā,esot blakus un nespējot palīdzēt !  

...kādas robežas???

Varbūt kļūdos,bet man liekas,ka blogos bieži tiek pārkāptas robežas....pielabo,ja kļūdos......

     Mūks, iemīlējies sievietē ,ar pātagu sevi klopē lidz asinīm.

...bet tāpēc jau mēs te veidojam blogus, lai uzzinātu citu viedokļus, domas un salīdzinātu ar savām... pieņemt, nepieņemt, kaut ko paņemt sev ir tikai mūsu ziņā...

Nodod sveicienus savai Meitiņai... viņai ir taisnība!!!   
Ko parasti mammas dara, kad meitas slikti mācās... te tik ir otrādi...   ...kādreiz tās mammas ar jāmāca un jārāj, ka slitki mācās...

Jā,atradu gan,bet tas jau citiem tomēr neliedz uzdoties par visziņiem un atiecību konsultantiem un sniekt ekspertu viedokļus

Latvieši to nevar dabūt gatavu savas mentalitātes dēļ. Patīk vai nē, esam dziļi iestiguši sevis žēlošanā un sīkkaseklībā.

  ..nu tā ir mana problēma- uztveru baigi nopietni...
  Mana jaunākā meita mani cenšas pārmācīt par POFIGISTI...slikti mācos, bet tiešām, Tev Evita ,ir taisnība, nevajag ņemt tik nopietni...ņem to visu vieglāk...-   to es sev...

... nu re... Tu jau pati sevī atbildi atradi!!! Tātad jau esi noturīga pret "labvēļiem" un stipra Sieviete!!!  

Kāpēc Tu visu tik dramatiski uztver!?    ...es t5ak Tev neko nepārmetu, ne nosodīju... vienkārši uzrakstīju savu viedokli...

Es nezinu,vai man vajadzētu apmeklēt seminārus,lai mācītos sadzīvot ar citu nekaunību un liekulību....ir tak daudz patīkamākas un lietderīgākas lietas kurām laika nepietiek,kur nu vēl veltīt tikdaudz uzmanības šiem ļautiņiem.....

...tāpēc, ka ar stereotipiem un visādām citādām sabiedrībā uzliktām normām un klišejām sagandējam savu dzīvi... akli... nedomājot ar savu galvu... sekojam tam visam...

Piekrītu, tomēr  katra šķiršanās ir sāpīga.

īsti Tev nepiekrītu par vecākiem... nedrīkst arī viņiem ļaut bāzt degunu manā dzīvē, to drīkst darīt tikai tad, kad lūdzu palīdzību... ja es savai mātei būtu klausījusi... diez vai es būtu sasniegusi to ko sasniedzu un būtu bijusi un tagad atkal esmu Laimīga! Viņai nekad nepatika tas, ar ko es nodarbojos un tie, ar kuriem tikos, mīlēju un mīlu...
Bet par tiem pārējiem, jābūt ir noturīgiem pret šiem "labvēļiem", nelaist tuvu sev, jātic sev un otram... bet to tikai ar laiku var iemācīties, manuprāt... es tam cauri esmu izgājusi, bet kā to izdarīt vēl nemāku formulēt, nemāku vārdos to visu ietērpt... vismaz latviski nemāku izteikties, lai mani saprastu... nepārprastu...pašlaik pie ša strādāju, lai mācētu precīzi pateikt... tā lai mani saprastu... un tad jau būs semināri, treningi utt., bet arī pašlaik tādu ir ne mazums...

Esmu dzirdējusi par to, ka zirgs dod ļoti daudz pozitīvu emociju un dziedē dažādas kaites.Ticu tam,  arī pati gribētu "pazirgoties", tikai diemžēl nav tādu iespēju.